Nejokosim ar dabu!
Pavasara sezonā un arī jau tuvāk Jāņiem stirnām ir bērniņi. Un tad mēs, atpūšoties kopā ģimeni dabā, klejojot kaut kur gar ezermalām vai mežmalām, varam atrast mazos stirnēnus. Ja dzīvnieciņa mātes nav klāt, to nekādā gadījumā nevajag aiztikt un tūlīt vajag doties projām! Jo parasti ir divi gadījumi. Vai nu stirnu mamma ir turpat tuvumā un vienkārši nenāks stirnēnam klāt, kamēr turpat būs cilvēks, vai arī — un tāda nu ir dzīvnieku pasaule — slimos bērniņus vienkārši pamet...
Un ir bijis tāds gadījums, tas pat savulaik bija noticis veterinārārsta ģimenē, kad cilvēki arī pārnesa no meža mazu stirnu bērniņu. Visi riņķī apkārt, arī vetārsts pats tur skatās un priecājas, arī viņa bērni un mazbērni... Un kaut kā neviens pat neiedomājas par kaut ko sliktu. Un, kad visi pēc sirds patikas ar dzīvnieciņu ir izspēlējušies, stirnas bērniņš pēc pusotras nedēļas tomēr nobeidzas. Tad rodas tādas dīvainas aizdomas, kā taču nevajadzēja notikt... Kad dzīvnieku atveda pie mums uz laboratoriju, beigtajai stirniņai konstatējām trakumsērgu. Dabūja potēties visa ģimene, ikviens, kurš bijis atradies kontaktā ar meža dzīvnieciņu!