Neveiksmei nolemtais balsojums
Šā gada 1. oktobrī Spānijas autonomajā provincē Katalonijā bija paredzēts referendums par iespējamo šīs Spānijas pašas bagātākās provinces neatkarības pasludināšanu. Tieši bija paredzēts, jo izrādās, ka sevi par demokrātijas un visu iespējamo tiesību bastionu dēvējošajā Eiropas Savienībā (ES) nevienu neinteresē fakts, ka Spānijas varas iestādes bez lielām ceremonijām arestē autonomijas līderus, konfiscē referenduma biļetenus, slēdz vēlēšanu iecirkņus, bloķē katalāņu interneta vietnes, draud ar bruņoto spēku ievešanu provincē un īsteno vēl virkni citu līdzīgu pasākumu.
Rezultātā referendums notiks tikai daļēji, un oficiāli, protams, netiks atzīts, savukārt kā ES, tā globālā līmenī tas tiks atzīts tikai un vienīgi par Spānijas iekšējo lietu. Ļoti ticams, ka pēc tam provincē tiks aizliegtas tās neatkarību prasošās partijas, tāpat katālāņiem tiks atņemta virkne autonomijas funkciju, un separātisms (kā Katalonijas neatkarības centienus dēvē Madride) būs veiksmīgi iedzīts pagrīdē līdz nākamajai reizei. Kopumā Spānijas attieksme pret Kataloniju ir apmēram tāda pati, kā Krievijas attieksme pret Ukrainu — tiek apgalvots, ka tā ir neatņemama šīs valsts vēsturiskā sastāvdaļa, ka katalāņi ir tie paši spāņi, tikai drusku no nomales, ka par visu labo, kas viņu dzīvē un vēsturē noticis, katalāņi ir parādā spāņiem (būtībā — kastīliešiem), ka visa Katalonijas vēsture ir viena vienīga falsifikācija un izdomājums, utt..
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv