No ganiņa dziesmām līdz Dziesmu svētku repertuāram
Šodien ir Annas diena, kurā izsenis parāda godu un cieņu visām latviskā pavarda kūrējām, savas sētas kopējām. «Liesma» tādu satika Rūjienā — vienā no tās sakoptākajām mājām Aspazijas ielā. ANNA KAMPUSE, rūjieniešu saukta par Anneli, gandrīz trīsdesmit gadus bijusi vietējās grāmatnīcas pārdevēja, ilgi dziedājusi korī «Straume» un bijusi šā kolektīva dvēsele, joprojām ar skanīgo balsi kuplina Ķoņu pagasta folkloras kopu «Dzīne». Māte meitai, vecmāmiņa trim nu jau pieaugušiem mazdēliem un vecvecmāmiņa trim mazmazbērniem. Rūjienas patriote.
Pirmie koncerti — aitām un govīm
«Manas dzimtās mājas bija «Urmi». Tās atradās viena kilometra attālumā no Rūjas skolas. Ģimenē bijām seši bērni, un visiem vecāki bija devuši skaistus, latviskus vārdus: Ernests, Jānis, Milda, Voldemārs, Alma un Anna. Ar savu stabilo vārdu vienmēr esmu tā arī jutusies, kaut gan līdz šai dienai visi mani sauc par Anneli un uz citu arī nemaz neatsaucos. Tikai žēl: man vienmēr par vienu dāvanu bijis mazāk, jo dzimšanas un vārda dienas ir 25. un 26. jūlijā.
Vienmēr biju dulla! Dūša tik liela, ka jau kopš mazotnes biju gatava kāpt uz skatuves dziedāt un pantus deklamēt, bet koncertdarbība aizsākās ganos, kad aitām un govīm par prieku vai arī izbrīnu izbļaustījos pēc sirds patikas. Kamēr visas dziesmas izlocīju, pusdienlaiks bija klāt un varēja iet mājās. Vispirms skolas gaitas bija Rūjas skolā, tad Rūjienas vidusskolā, kurā iestājos vien pēdējā dienā pirms mācību gada sākuma, jo klusībā arvien vēl cerēju par mācībām citur. Bet, tā kā ģimene bija kupla, visi to nevarēja atļauties. Rūjienas vidusskolā mani skolas ansamblī uzaicināja pats maestro Ēvalds Siliņš. Tas bija vērtīgi. Saglabājušās jaukas atmiņas.»
VASARAS VIDŪ. Anna savā dārzā. Alekseja Koziņeca foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv