No pierobežas lauku sētas – uz desmit pasaules valstīm
Valkas novada Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības «Kurģi» īpašnieks KRISTAPS BUILIS un pašnodarbinātā amatniece LAURA BUILE bija to 26 Vidzemes uzņēmēju vidū, kurus šovasar Priekuļu novada Liepas muižā savā nu jau astotajā pasākumā īpaši svinīgos apstākļos godināja Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti.
Dzīvē mēdz notikt kuriozi. Arī ar Lauru un Kristapu. Abi ir no Naukšēniem, turpat tuvumā vien dzīvojuši, skolā gājuši, bet iepazinušies ne jau Naukšēnos vai Rūjienā, bet gan – internetā. Laura tolaik, strādājot Eriņu staļļos, sociālajos tīklos reklamējusi iespējamos pakalpojumus ar zirgiem. Kristaps par to painteresējies. Pamazām sākuši sarakstīties, līdz nolēmuši, ka ir vērts satikties. Tā nu viņi tagad ir precēts pāris, kas dzīvo Kristapa 2013. gada 13. augustā iegādātajā lauku īpašumā pie Latvijas - Igaunijas robežas. Abi audzina meitiņu Māru, kurai nākamgad būs trīs gadi.
Abiem ir kopīgas uzņēmējdarbības intereses – lauku tūrisms un zirgi. Kristaps vairāk nekā 40 hektāros audzē un gādā lopbarību zirgiem, trušiem, aitām un kazām, būvē ganību aplokus, nodarbojas arī ar mežkopību un veic saimniecības tehniskos darbus, bet Lauras pārziņā ir zirglietu ražošana un jātnieku apmācība. Amatniece galvenokārt eksportam piedāvā gandrīz 20 dažādus individuāla dizaina priekšmetus. Uz vairāk nekā desmit pasaules valstīm aizceļo Lauras darinātās sviedrenes, austiņas, segas, greznas rozetes un arī praktiskas preces jātniekiem.
Šovasar piepildīta vēl viena iecere – netālu no mājas Kristaps ierīkojis jāšanas laukumu, un augustā tur notika necerēti kupli apmeklētas «Kurģu» kausa pirmās sacensības. Vidzemes plānošanas reģiona veidotajā video sižetā par visiem 26 «Vidzemes stāstu 2019» varoņiem Laura un Kristaps teica: «Svarīgi darīt to, ko mīli! Ja vēl noķer īsto nišu, tad veiksme garām nepaiet!»
Internets un modernās tehnoloģijas paver pasauli
Lauras ražotās zirglietas ir pieprasītas ne tikai Eiropā, bet arī ASV. Kad viesojamies «Kurģos» un Laura mums rāda daļu no pasūtījumiem, top skaidrs, ka gados jaunā amatniece savā jomā izceļas ne tikai ar izstrādājumu detaļu precizitāti, individuālo pieeju un augstvērtīgiem materiāliem, bet arī ar labu krāsu izjūtu un dizaina gaumi. Protams, ka visam pāri – precīzs simtprocentīgs roku darbs, kas īpaši augstu kotējas ārvalstīs.
Lai kaut ko tik ekskluzīvu izgatavotu, ir taču jābūt zināšanām. No kurienes tās? Laura saka: «Jebkuru seno, oriģinālo zirglietu vispirms izjaucu vai nu pa detaļām, vai arī izārdīju visu pa vīlītēm. Pētīju, atkal liku kopā, lai izprastu katras lietas uzbūvi un noslēpumus. Tikai sekojot oriģināliem, pamazām nonācu pie meistarības. Kļūdas pielaist bija pārāk dārgi, tādēļ vispirms bija jāpastrādā ar galvu. Sākotnēji bija problēmas ar piemērotu audumu, diegu un citu palīgmateriālu atrašanu, bet, kas meklē, tas arī atrod. Palīdzēja internets! Nu man ir savi kontakti, viss ir sekmīgi atstrādāts un notiek. Pateicoties modernajām tehnoloģijām, visa pasaule ir atvērta preču realizācijai. Varu mierīgi dzīvot un strādāt «Kurģos» – Latvijas pašā malā, un pasūtījumu netrūkst. Viens no pēdējiem pienāca no Ālandu salām. Nodomāju, ka neko taču par tām nezinu. Atbildi prasīju mātei guglei. Tā, paplašinoties pasūtījumu ģeogrāfijai, izzinu arī pasauli. Atceros: tiklīdz feisbukā ieliku savas pirmās zirgu sviedrenes – atsauksmes no zirdziniekiem bija momentā, jo viņi tāda dizaina darbus vēl nekur nebija redzējuši. Kad nākamās sviedrenes izšuvu no ļoti grezna auduma un bildes saliku internetā, pasūtījumi sekoja cits citam. Darbus izpildu arī pēc ļoti individuāliem izmēriem un vēlmēm. Joprojām mācos, tādēļ prieks par katru no ugunskura paglābtu senu, pat krietni palietotu zirglietu – sakām, ilksīm, ratiem, kamanām, droškām un citām lietām. Tās atjaunojam, iedodam tām vai arī to detaļām otro mūžu. Vēlamies it visā panākt autentiskumu, tādēļ labprāt savā aizbildniecībā paņemam izmešanai domāto.»
Ardeņu zirgu šķirne un attīstības projekti
Vēloties nofotografēt «Kurģu» saimniekus pie zirgiem, dodamies uz ganību aplokiem. Pa ceļam Kristaps stāsta, cik viņu jaunajā mājvietā vēl daudz darāmā: mājai jāmaina jumts, vajadzīga arī kāda prāvāka nojume tehnikai un zirglietām. Domājot par nākamajām «Kurģu» kausa sacensībām 2020. gada augustā, nepieciešams vēl viens laukums priekš iesildīšanās un treniņiem. Uzskaitījumu saimnieks turpina arī ar citām iecerēm, kuru realizācijai vajadzīgs gan laiks, gan arī finanses. Tādēļ bija skumji dzirdēt, ka zemnieku saimniecība, kurā ne tikai vārdos, bet arī darbos iestājas par Latvijas senās darba zirgu ardeņu šķirnes saglabāšanu, finansiālo atbalstu par šiem zirgiem diemžēl nesaņem. Lai gan Latvijā pašlaik esot mazāk par 20 šīs šķirnes zirgiem, tos nezin kādēļ valstiskā līmenī neuzskata par finansiāli atbalstāmo genofondu. Šādu atbalstu «Kurģi» saņem tikai par Latvijas siltasiņu braucamā tipa šķirnes ķēvi.
Kristaps sarunā uzsvēra, ka, dzīvojot tik nomaļā vietā, kādi ir Omuļi, viņš ar vairākiem vietējiem uzņēmējiem, domubiedriem iecerējuši veidot vietējo rīcības grupu «Mēs Omuļiem», lai ar LEADER projektu finansiālo atbalstu realizētu kādu vērtīgu vietējo attīstības projektu. Kristaps gan vēl piesardzīgi runā par kādu citu savu ideju – skatu platformas, atpūtas telpas būvniecību 35 metru augstumā «Kurģu» pagalmā. Ideja nonākusi kāda arhitektu biroja starptautiskā projektā un pašlaik ir vizualizācijas procesā. Ja izdosies, tas būs ļoti mūsdienīgs, inovatīvs piedāvājums lauku tūrismā, kas Ērģemi un Omuļus padarītu krietni atpazīstamākus. Atvadoties no abiem dzirdam, ka viņiem šis gads bijis produktīvs, notikumiem un iespaidiem bagāts. Novēlam ne mazāk sekmīgu arī nākamo gadu!
APLOKĀ. Laura un Kristaps pie saviem zirgiem. Ārijas Romanovskas foto
Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.