Tur tālajā Itālijā

Biedrības realizētie starptautiskie projekti dod iespēju paaugstināt dažādas dzīvē nepieciešamas prasmes, uzlabot mācīšanas un mācīšanās organizāciju, gūt starptautisko pieredzi un kontaktus. Viens no Erasmus+ programmā atbalstītā projekta «Biedrības Ķoņu kalna dzīves skola kapacitātes stiprināšana — priekšnoteikums vienlīdzīgai, kvalitatīvai un pieejamai pieaugušo izglītībai Naukšēnu novadā» braucieniem jeb mobilitātēm tika plānots uz Itāliju. Izvēlētā kursa nosaukums — Mācīšanās atvērtā vidē. Lektoru un personāla komandas veidošana – kopīgas aktivitātes un sadarbības projektu veidošana.

Biedrību Ķoņu kalna dzīves skola šajā kursā pārstāvēja INGUNA ZUKURE, un viņa labprāt dalījās savos iespaidos un vērojumos:

«Itālijas dienvidi, kur atrodas izvēlētā kursu norises vieta Soverato, pašu itāļu skatījumā ir kaut kas līdzīgs mūsu Latgalei — mazāk ražošanas, sliktāki ekonomiskie un dabas apstākļi, toties cilvēku sirsnība nepārvērtējama. Kā teic vietējie, šeit itāļi ir draudzīgi, atvērti, atsaucīgi, ēd daudz un garšīgi. Par visu to arī pārliecinājāmies mācību laikā.

Kursos piedalījās pārstāvji no Somijas, Latvijas, Slovēnijas un Zviedrijas. Pirmās aktivitāšu dienas pagāja, iepazīstot citam citu un Soverato. Izstaigājām Soverato piejūras daļu un augšējo jeb kalnu daļu, ieskatījāmies itāļu skolas ikdienā, sarunājāmies un baudījām arī kopīgas maltītes itāļu stilā. Velobraucienā iepazinām piekrastes ceļus, tiltus, šosejas un arīdzan to, ka nomas velosipēdi mēdz nomest ķēdes, izlaist gaisu no riepām un niķoties. Īsta komandas veidošana — palīdzēt citiem, cik katra spēkos, izprast dienvidzemes satiksmi un sasniegt mērķi visiem kopā. Cik priecīgs pārsteigums pēc velobrauciena mūs gaidīja pie mērķa klints piekājē, jūras krastā — itāļu pica, brušetas, siers, aso piparu marmelāde un pat itāļu mūzika! Kursu vadītāji bija parūpējušies, lai mēs iepazītu arī apkārtējās pilsētiņas un pat lauku saimniecību Badolato, kurā lasījām olīvas, pēc tam redzējām, kā no šīm olīvām iegūst eļļu. Džirifalko iepazinām videi draudzīgu uzņēmumu, kas ražo minerālūdeni.

Visinteresantākie bija pirmdienas uzdevumi. Mūs sadalīja trīs grupās, un jautri iepazinām Soverato vēsturi, leģendas, simbolu jūraszirdziņu un iedzīvotājus. Mācījāmies pajautāt: «Sinjora/sinjor, ko nozīmē šis vārds?» (jā, jā, teikums ar šo vārdu itāļu valodā bija uzrakstīts mums priekšā). Viens teica mērce, otrs, ka kurpīte, bet izrādās, ka pareizākā atbilde bija — akmens kurpes formā jūras krastā, zināms Soverato vietējiem iedzīvotājiem. Arī mērce bija pareizā atbilde, jo viena veida mērci tā sauc vecākie Soverato iedzīvotāji. Tā kā viss process tika uzņemts arī foto un video, pēc tam pašiem nenosmieties! Vēl daudzi un dažādi jautājumi bija jānoskaidro, aptaujājot iedzīvotājus — cik zivju sugu zivju veikalā, vai jūraszirdziņi ir sastopami, cik valstis Eiropas Savienībā, jāiemācās garšīgākā zivs pagatavošanas recepte un daudz citu uzdevumu.

Savukārt vissirsnīgākais pasākums man šķita itāļu ēdienu gatavošana īstā itāļu ģimenē, kur kopā gatavojām mīklu, cepām rīsu bumbiņas, dziedājām, dejojām un smējāmies. Sajūta tāda, kā patiešām būtu ciemos pie labiem draugiem. Neskatoties uz to, ka vairums kursu dalībnieku bija no ziemeļu valstīm, visi bija atvērti, draudzīgi, jautri un par labiem draugiem šo dienu laikā kļuva gan vietējie grupas vadītāji, gan ikviens kursu dalībnieks. Patiešām kļuvām bagātāki ar idejām un pieredzi, veidojām komandas garu, iepazinām itāļu kultūru un cilvēkus un uzlabojām angļu valodas prasmi.»

PIRMS olīvu vākšanas Badolato. Foto no Ingunas Zukures arhīva

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem