Par valsts aizsardzības mācību
Valsts aizsardzības mācība kādreiz Naukšēnos tika mācīta, naukšēnieši bija vieni no pirmajiem Latvijā, kas to aizsāka, bet vēl direktora Valda Zariņa laikā tā tika pārtraukta, jo valsts pēkšņi vairs nebija ieinteresēta. Šobrīd situācija ir mainījusies, jo Jaunsardzes centrs un Aizsardzības ministrija atkal šo jautājumu pacēlusi kā svarīgu un Latvijā izvēlētas desmit pilotprojekta skolas, taču dīvaini, ka to skaitā nav ietverta Naukšēnu novada vidusskola, kurai ir gan pieredze, gan speciālists (Gatis Ceriņš), gan bāze, – netiek uzklausīti praktiķi, pirms kaut ko jaunu mēģināt. Pirms gada naukšēnieši pabijuši kādā Rīgas skolā, kura savulaik mācījusies no viņiem un šo lietu turpinājusi, atšķirībā no mūsējiem. Rīdzinieki joprojām šaut mācās koridora šaurumā, kurpretī Naukšēnos skolas pagrabā atrodas īsta šautuve, apstākļi daudz labāki. Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments uzskata, ka nepieciešams rūpīgi izvērtēt, kur var un kur nevar mācīt aizsardzības mācību. Tomēr, arī nebūdami pilotprojektā, naukšēnieši ir ar mieru aizsardzības mācību skolā atjaunot.
Pagājušās nedēļas ceturtdienā Jānis Zuments Valmierā piedalījās Aizsardzības ministrijas rīkotajā seminārā, kurā tika pulcināti skolu direktori un pašvaldību vadītāji. Tajā padziļināti tika runāts arī par aizsardzības mācību.
«Man bija atsevišķa saruna ar pašu aizsardzības ministru, kā arī ar Jaunsargu centra vadītāju Aivi Mirbahu, kurš ir viens no valsts aizsardzības mācības kūrētājiem. Šajā mācību gadā uzsākta pilotprojekta programma 10 dažādās Latvijas skolās gan pilsētās, gan laukos, tostarp arī dažās profesionālajās skolās, taču no kādreizējā Valmieras rajona starp šīm 10 nav nevienas – no tuvākās apkārtnes Staiceles profesionālā sporta vidusskola un Raunas vidusskola, bet visās skolās kā obligātu šo programmu plānots ieviest no 2024. gada. Uz jautājumu, kāpēc tik vēlu, galvenā atbilde bija, ka skolās trūkst bāzes un instruktoru, un tas manī raisa dziļas pārdomas – vai tad nevarēja izpētīt, jo Naukšēnos ir gan bāze, gan instruktors, mēs esam gatavi un esam to darījuši jau desmit gadus. Lai arī šajā gadā netikām pilotprojektā, nākamgad esam gatavi uzsākt, to mēs seminārā apstiprinājām, un, iespējams, tāda iespēja mums tiks dota. Šobrīd tiek runāts, ka tas notiks desmitajās un vienpadsmitajās klasēs vienu reizi mēnesī visas dienas garumā, lai visu kā nākas varētu sagatavot nodarbībām. Zinu, ka vietējie praktiķi uztraucas par to, ka jaunieši, kas aktīvi arī citās jomās, var netikt uz šīm nodarbībām. Vēl viens pluss šai lietai ir tāds, ka instruktoru tāpat nepietiks visām skolām, līdz ar to varēs kooperēties, un vienu dienu instruktors mācīs Naukšēnos, citu – Rūjienā, vēl citu dienu – Mazsalacā vai Valmierā. Aizsardzības mācības mērķi ir: pilsoniskās apziņas veidošana un patriotiskā audzināšana, valsts aizsardzības prasmju attīstīšana un līderības un saliedētības attīstīšana. Valsts aizsardzības mācība tiks īstenota divos savstarpēji saistītos un papildinošos formātos – kā mācību priekšmets vispārizglītojošās, profesionālās vidusskolās un vidējās mācību iestādēs mācību gada laikā un kā brīvprātīga dalība vasaras nometnēs valsts aizsardzības praktisko iemaņu nostiprināšanai un uzlabošanai. Žēl, ka tik vēlu esam atgriezušies pie šīs prakses, jo uzskatu, ka tā nav tikai šaušanas vai izdzīvošanas mācība, bet arī pareizas domāšanas ievirze par valsts vēsturi un patriotismu šī vārda labākajā un patiesākajā izpratnē,» tā Jānis Zuments.
SEMINĀRA LAIKĀ militārās tehnikas un ekipējuma izstādē pie Valmieras Kultūras centra NATO karavīru uzraudzībā katram bija iespējams pielaikot līdz šim tikai filmās redzētus ieročus. Jāņa Līgata foto
«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.