Nopietns nākotnes izaicinājums

Ar klimatu joku nebūs

Šopavasar Smiltenē Zemkopības ministrijas un LLKC rīkotajā reģionālajā konferencē «Stipri reģioni un stipra valsts», runājot par ES Kopējās lauksaimniecības politiku nākamajam plānošanas periodam, lektori atgādināja: lai arī turpmāk par hektāru varētu saņemt atbalstu, nekas cits neatliks, kā daudz atbildīgāk būs jāķeras pie vides prasību izpildes. ZM valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa teica: «No visiem nākamajam plānošanas periodam Latvijai piešķirtajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro 40% mums obligāti nāksies tērēt vides un klimata pasākumu atbalstam.»

Pārtikas nodrošinājumam un klimatam

Vairāku ANO valstu 2015. gada decembrī Parīzē parakstītajai «4‰» iniciatīvai, kā zināms, pievienojusies lielākā daļa ES valstu, tajā skaitā arī Latvija. ZM mājaslapā pieejamā informācija par šo globālo un vienlaikus arī lokālo tēmu ir ļoti plaša. Dažāda līmeņa konferencēs un sanāksmēs paustā kopsaucējs ir: «Lauksaimniecības augsnes ir nozīmīga oglekļa krātuve, un tām ir būtiska loma pārtikas nodrošināšanā pasaulē. Papildus lauksaimnieciskajai ražošanai oglekļa uzkrāšana nodrošina arī risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. «4‰» iniciatīvas mērķis ir palielināt organiskās vielas saturu augsnē un veicināt oglekļa uzkrāšanos tajā ar lauksaimnieciskajām darbībām, kas ir atbilstošas vietējiem apstākļiem no ekonomiskā, vides un sociālā aspekta.

Globāls ikgadējs augsnes oglekļa krājumu pieaugums par četrām tūkstošdaļām samazinātu CO₂ daudzuma palielināšanos atmosfērā, uzlabotu augsnes auglību un lauksaimniecisko ražošanu, kā arī sniegtu ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanas mērķa sasniegšanai – ierobežot atmosfēras temperatūras pieaugumu līdz +1,5/2°C, salīdzinot ar laiku pirms industriālās attīstības.»

«4‰» iniciatīva neuzliek to atbalstošajām valstīm saistības vai pienākumus, bet, tai pievienojoties, valstis uzsver to, ka apzinās augsnes auglības (t.sk. oglekļa satura) nozīmi gan produktīvas lauksaimnieciskās ražošanas, gan klimata mērķu sasniegšanā.

Lai nebūtu bada

Lauksaimniecības un mežsaimniecības loma un attīstības gaita dažādu valstu griezumā ir atšķirīga, bet jebkurā gadījumā svarīgi, lai dalībvalstīm būtu pieejama vispusīga analīze par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu, vienlaikus nesamazinot tautsaimniecības konkurētspēju un nodrošinot attīstības iespējas. Ekonomiskā ilgtspējība un attīstība ir ļoti svarīga abām nozarēm, tādēļ ir tikai loģiski, ka ES dalībvalstis, par rītdienu domājot, ir akcentējušas trīs galvenos jautājumus:

«1. Nosakot klimata politikas mērķus un ierobežojumus, nedrīkst samazināties pārtikas ražošana un koksnes ieguve.

2. Nosakot klimata politikas mērķus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, jāņem vērā ražošanas attīstības potenciāls un objektīvās iespējas emisiju samazināšanai.

3. Uzsverama nozaru ekonomiskā un sociālā nozīme (īpaši nodarbinātība lauku teritorijās) un ierobežojošais ekoloģiskais faktors. Pieeja zemes sektora jeb bio-bāzētām nozarēm nedrīkst būt šķeļoša. Lauksaimniecība un mežsaimniecība klimata un enerģētikas politikā vērtējama integrēti, ņemot vērā gan pozitīvo ieguldījumu (fosilo resursu aizstāšanu, pārtikas un rūpniecības izejvielu ražošanu), gan ražošanas procesos radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.»

Latvijas lauksaimniecība – no SEG skatupunkta

ZM ministrijas mājaslapā par šo tēmu teikts: «Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir nozīmīgi Latvijas tautsaimniecības sektori, īpaši ņemot vērā to daudzfunkcionalitāti (pārtikas un biomasas nodrošinājums, ekosistēmu pakalpojumi, sociālā ietekme). Vienlaikus lauksaimniecības sektoram ir liels nākotnes izaicinājums – kā nodrošināt ilgtspējīgu ražošanu jeb kā spēsim kāpināt pārtikas produktu ražošanu, vienlaikus nodrošinot to, ka ražošanas radīto emisiju kāpums ir lēnāks nekā saražotās produkcijas apjoma kāpums. Oglekļa emisiju apjoma ierobežojumi nākotnē var radīt būtiskus šķēršļus lauksaimniecības produkcijas ražošanas attīstībai, tomēr pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jautājumus var risināt vienlaikus – paaugstinot lauksaimniecības efektivitāti (palielinot saražotās produkcijas apjomu, vienlaikus samazinot SEG emisijas uz 1 produkcijas vienību (piem., 1 l piena vai 1 kg gaļas).

Lauksaimniecība ne vien emitē SEG atmosfērā, bet arī piesaista gaisā esošo oglekli un uzkrāj to augsnē. Īpaši nozīmīga loma oglekļa uzkrāšanā ir zālājiem un mežiem, jau izveidotie uzkrājumi (t.sk. zālājos) ir jāņem vērā pilnā to apmērā

Ņemot vērā 1990. gadu sākumā notikušās ģeopolitiskās izmaiņas Latvijā un tām sekojošo dramatisko lauksaimnieciskās ražošanas kritumu, lauksaimniecības izraisītās siltumnīcefekta gāzu emisijas laika posmā no 1990. gada līdz 2000. gadam samazinājušās par 67%. Tomēr kopš 2000. gada, attīstoties lauksaimnieciskajai ražošanai, Latvijā ir vērojama pakāpeniska un stabila siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma palielināšanās (+15% no 2005. gada līdz 2013. gadam), kas netieši norāda uz sektora attīstību. Latvijas lauksaimniecības sektors veido ap 22% no valsts kopējām SEG emisijām.

Lai arī ir vērojama lauksaimniecības sektora izaugsme, ražošana salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem joprojām ir ekstensīva un efektivitāte ir zema, kas atspoguļojas gan siltumnīcefekta gāzu emisiju, gan lauksaimniecības pievienotās vērtības rādītājos. Saskaņā ar Latvijas Nacionālās attīstības plānu lauksaimniecības sektorā tiek paredzēts palielināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvaru.»

Jeru pagasta «Klimpās» – pētījums par aitkopības izmešiem

Biedrība «Latvijas aitu audzētāju asociācija» sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dzīvnieku zinātņu institūta Dr. Agr., profesori DAINU KAIRIŠU ne reizi vien biedrības kontrolnobarošanas stacijā «Klimpas» ir realizējusi dažādus nozarei nozīmīgus pētījumus. Nu, domājot par klimata izaicinājumiem, pienākusi kārta arī izmešiem un to analīzei, kas līdz šim Latvijā nav darīts.

Lūk, profesores Dainas Kairišas skaidrojums: «Uzņemoties šā projekta vadību, esmu nonākusi visai duālā situācijā. No vienas puses ir globālās klimata pārmaiņas, kuru potenciālos draudus apzinos un saprotu, bet tajā pašā laikā no otras puses ir Latvija – «zaļā valsts», kurā ne iedzīvotāju, ne arī dzīvnieku blīvums nebūt nav tāds, par kuru būtu pamats uztraukties, kur nu vēl kaut ko samazināt. Ko tad, jauno ES vides politiku īstenojot, mēs vēl samazināsim? Ja valstī nav pietiekami daudz dzīvnieku, ja nav auglīgu zemju un lauksaimnieciskās ražošanas, tad iedzīvotājus pabarot nevar. Visam ir jābūt samērīgi un līdzsvarā! Kā gan Latviju var salīdzināt, piemēram, ar Dāniju, kas gadu desmitiem ir bijusi lauksaimniecības flagmanis visā Eiropā. Tur dzīvnieku blīvums, intensīvā ražošana nevar būt likti uz vienas prasību kārts ar Latviju.

Arī mēs nestāvam uz vietas, meklējam un iegūstam jaunas zināšanas. Un, lūk, «Klimpās» pašlaik uzsāktais projekts un tā pētījums ir tikai viens mazs solītis šajā virzienā. Uz pasaules globālā klimata un vides pārmaiņu fona tas var likties nenozīmīgi, bet mums tā būs jauna mācība. Salīdzināsim un noskaidrosim, kādu barību dzīvniekiem iedodam, ko no tās dzīvnieki izmanto un ko dzīvnieks atstāj aiz sevis. Bieži saka: jāsamazina proteīna daudzums barības devā. Varbūt! Bet – ar augstu proteīna devu barībā dzīvnieku varu nobarot 40 dienās, bet ar zemu – 7 mēnešos. Cik abos variantos rodas izmešu? Atbildes nav! Tās kopā ar saviem kolēģiem nu meklēsim «Klimpās», kur jēru nobarošanu salīdzinām, ēdinot tos ar kombinēto lopbarību un ēdinot ar lauku pupām, miežiem un auzām. Pirmajā proteīna daļa lielāka, otrajā – mazāka. Pētījumos gads no gada noteikti atšķirsies, jo, piemēram, līdz šim barības kombinācija ar lauku pupām nepārsniedza 16% proteīna, bet pašlaik tie ir jau 20% proteīna, kas lauku pupās pakāpies labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ. Arī siena rādītāji mēdz būt mainīgi. Atliek nokavēt vien pāris labākās pļaujas dienas, un kokšķiedra – augšā, proteīns – lejā, sagremojamība – zemē. Tas nozīmē nekvalitatīvā barībā iztērētus līdzekļus. Zināma ir patiesība: jo labāk sagremojama barība, jo mazāk izmešu! Ko vislabāk sagremo? Dzīvnieku valsts barību. Ja nobarojamos dzīvniekus baro ar pienu, tad dabu tā nepiemēslo. Ja zīdāmajiem dzīvniekiem spēkbarību aizstājam ar pienu, sagremošanas rādītāji ir augsti. Apsveicami, ka līdzīgs pētījums par slaucamajām govīm pašlaik notiek LLU Vecauces mācību saimniecībā.»

PROFESORE DAINA KAIRIŠA: «Esam pētījuma sākumā, ir pirmās salīdzināmo dzīvnieku grupas, pirmie novērojumi un arī pirmie spiru spainīši ledusskapī nosūtīšanai uz laboratoriju. Ceru, ka nonāksim pie nozarei svarīgiem rezultātiem.»

VALDIS LESKA, Kontrolnobarošanas stacijas direktors, pie viena no pētījuma jēru grupām: «Nu, mīlīši, vai labi paēdāt?»

SPIRU SPAINĪŠI. Izmešus savāc un pirms nosūtīšanas uz laboratoriju glabā ledusskapī. Alekseja Koziņeca foto

Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.