Drošāk nenozīmē siltāk
Politiķi dzīvo savu dzīvi, bizness — savu. Tomēr kaut kāda mijiedarbība starp abām pusēm notiek. Laikam jau nenāktos apšaubīt aksiomu, ka valsts labklājības pamatā ir uzņēmējdarbības vide, taču to var nodrošināt tikai pragmatiski, ļoti skrupulozi izsvērti un, vēlams, nepolitiski valstiski lēmumi. Jā, arī ilgspēlējoši, kas Latvijai pavisam nav raksturīgi.
Lēmums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu apmaiņā pret 142 tūkstošu eiro (Rīgā un Jūrmalā) vērta nekustamā īpašuma iegādi, kā arī banku kapitālā un biznesā savulaik bija pragmatisks un stratēģiski pareizs, tas sešu gadu laikā piesaistījis Latvijai vairāk nekā 1,2 miljardus eiro ārvalstu investīciju. Šāda pasaules prakse nodrošina zināmu ekonomisko uzrāvienu, dodot papildu ienākumus ne tikai nekustamo īpašumu tirgoņiem, bet vēl ļoti plašam pakalpojumu piedāvātāju lokam. Nu jau bijušās 11. Saeimas likumdevēji pamanījās aizejot aizcirst durvis ar blīkšķi — pēc Imigrācijas likuma grozījumiem no 1. septembra līdz 250 tūkstošiem eiro paaugstināja TUA īpašumu pirkšanas slieksni plus vēl noteica valsts nodevas. Politiķi, tā teikt, apslāpēja valsts izaugsmi, piegrieza krānu investīciju plūsmai, kas samazināja arī valsts budžeta ieņēmumus. Un kur tad vēl tāds sīkums kā Latvijas zaudētā uzticība potenciālo investoru vidū. Naudasmaisi ilgi tāpēc nesēros, viņi atradīs atsaucīgākas valstis, kaut vai to pašu Kipru, Spāniju. Būtiski, ka šo TUA saņēmēju skaits ir nenozīmīgs pret Latvijas iedzīvotāju skaitu, pie tam tieši šie investori ir tie, kuriem jāiziet cauri vissmalkākajam mūsu valsts drošības iestāžu sietam, šie ārzemnieki, lielākoties patiešām no Krievijas, pārsvarā ir turīgi uzņēmēji, zinātnieki un citi inteliģences pārstāvji. Tas nav tas, maigi sakot, pabriesmīgais imigrantu kontingents, kas samērā nekontrolēti Eiropā plūst iekšā no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv