Indikatīvais šoks

Arī tad, ja bēgļu plūsma vēl palielināsies, darba grupas «indikatīvais rīcības plāns» tomēr šķiet vidēji lepnas dzīres ne nu gluži mēra laikā, taču Latvijā — tautas līmenī — zināmas pieticības gaisotnē gan. Zīmīgi, ka labklājības ministrs Augulis vakarrīt LTV1 ziņās, vaicāts par Iekšlietu ministrijas vadītā projekta iespaidīgajiem tāmes cipariem, nosauca to par neadekvātu summu, kurā ierēdņi esot sabāzuši iekšā visu iespējamo. Papīrs, kā zināms, pacieš visu.  Iespējams, ka ažiotāžu mazinātu pilnīgi atklāta 16 miljonu tāmes prezentācija, nu, vismaz pārdesmit galvenās pozīcijas sarēķinātas līdz eiro centam: kurš konkrēti, cik ilgā periodā, par ko un cik saņems. Ja nē... Protams, daļai sabiedrības, uzzinot, ka 14 miljoni nāks no Eiropas, viss pārējais ir pie kājas, jo tās, lūk, esot investīcijas. Kā, šoreiz gan neattiecinot uz Visvareno, teicis jau Eduards Veidenbaums: bet ticīgo muļķu visvairāk ir radīts. Tieši šādu mistisku investīciju aplaudētāju dēļ valsts izzagšana Latvijā joprojām ir modē, tāpēc mums ir zelta tilts, tāpēc pie mums Rīgā ripo tramvaji par lidmašīnu cenu...      Nav iemesla neticēt ES vadoņiem, ka pieminētie 14 miljoni būs tikai priekšspēle tiem 56,18 miljoniem eiro, kas Latvijai pienāksies no ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda. Tiesa, jau ar šīs naudas saņemšanu mums gadījusies ķibele, augustā atklājās, ka Latvijas ierēdņi (gan jau tie paši, kuri lieliski rēķina indikatīvi) nav laikus nokārtojuši formalitātes, lai šo fondu naudu saņemtu reizē ar citām ES valstīm.