Mārtiņos pie vāciešiem
Mārtiņi, Svētā Mārtina diena, Lukturu svētki — tā var dēvēt Mārtiņdienu Baškīrijā. Latviešiem tā saistās ar zemes došanos ziemas atpūtā, ķekatām un gaili, vāciešiem tie ir vairāk reliģiska satura svētki, bet spožie lukturi, ar kuriem tie staigā pa Prišiba ciema ieliņām 11. novembrī, simbolizē gaismu, kuru ubags reiz ieraudzīja tumšā naktī un saprata, ka ir glābts. Gaisma nāca no Mārtina, bet izglābtais ubags bija Jēzus, kas līdzīgi kā latviešu Dieviņš zemes virsū meklēja naktsmājas, bet nekur tās neatrada. Mazais gaismas stars izglāba ubagu, Mārtins tam atdeva savu pēdējo gabalu maizes, tāpēc arī bērni, kas Svētā Mārtina dienā pa ciemu staigā ar lukturiem, pretimnācējiem dala saldumus.
Stāsts par vāciešu pārtikušo dzīvi Baškīrijā ir līdzīgs latviešu stāstam, tikai atšķirība tā, ka Baškīrijā dzīvojošie vācieši savulaik ieradās no Ukrainas, kur tie pēc Katrīnas II rīkojuma bija devušies apgūt jaunas zemes. Prišiba ciema vēsture, kurā izveidojās vāciešu kolonija, saistāma ar 1903. gadu, kad tajā apmetās pirmie no Ukrainas ieradušies vācieši.
BAŠKĪRIJĀ. Mārtiņos — latviešu un vācu bērni ar skolotājām.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv