Pašiem sava princese Kamilla
Vispārzināms ir tas, ka pie mums jūsmošana par Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu mēdz būt krietni neapvaldītāka nekā ziemeļu kaimiņu vidū. Taču, kopš kļuvis zināms par viņa nodomu precēt latvju zelteni, apsēstība sāk iziet no jebkādas gaumes rāmjiem — esam gluži vai sacerējušies uz karaliskām kāzām.
Masu mediju un publikas saceltā ažiotāža ap 61 gadu vecā un divreiz laulību šķīrušā Igaunijas valsts galvas un 38 gadus vecās LR Aizsardzības ministrijas ierēdnes Ievas Kupces saderināšanos droši vien dod bagātīgu izziņas avotu sociologiem. Arī reklāmistiem un politologiem, kuriem ir nepieciešams izzināt cilvēku iedomas un ilūzijas — lai, ar tām spekulējot, panāktu savu. Kā nesen «Delfu» portālā rakstīja sabiedriskās domas pētnieki, komentējot latviešu pārmērīgo aizrautību ar britu karaļnamu (prinča Viljama kāzām ar Keitu Midltoni, viņu bērnu piedzimšanu un «atrādīšanu publikai»), šiem skaistajiem aizjūras sižetiem ir jākompensē mūsu vilšanās pašiem savas valsts varas piezemētībā, necilumā un pelēcībā. Tāpēc arī tagad šķiet, ka mums varbūt tiks dota iespēja pašiem piedzīvot grandiozu ceremoniju — ar baltu zirgu vilktu zelta karieti, ar sešām freilenēm, kuras nes līgavas milzumgaro plīvuru, ar grandiozu uguņošanu, parūkotiem sulaiņiem un greznu balli jaunās Ilvesa kundzes jaunajā mājoklī — Kadriorgas pilī. Tā būtu vismaz neliela morālā kompensācija par to nelāgo sajūtu, ko Latvijas sabiedrībā izraisīja Laimdotas Straujumas dīvaini īstenotā demisija un tagadējais jandāls ap jaunas valdības veidošanu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv