Ražens gads, vien politiski izķēzīts
Daudz vērtīga aizvadītajos divpadsmit mēnešos Latvijā tika paveikts, uzcelts, iedarbināts, nesot bagātīgus augļus un nodrošinot spēcīgu atspērienu vēl ražīgākai nākotnei. Gribētos teikt, ka gads ir izcils — ja tikai nebūtu nolādētās, bet diemžēl neizbēgamās valdības krīzes. Tā visā spožumā izrāda varas partiju šaurpierību, paš-tīksmināšanos un gluži fizioloģisku nespēju godīgi runāt ar tautu. Mums nākas dzīvot ar atziņu: paldies Dievam, Latvija spēj attīstīties, spītējot savu politiķu bezdarbībai un pat pretdarbībai.
Mūsu saimniecisko izaugsmi jau sen nosaka Eiropas koptirgus savienotie trauki un citi ārējie faktori — pieprasījums pēc koksnes Britu salās, labības Āfrikā vai Angelas Merkeles valdības veikti manevri Vācijas ekonomikas stimulēšanā, tai raujot līdzi visu ES. Tas nebūt netraucē Latvijas valdībai greznoties ar svešām spalvām, piedēvējot nopelnus sev un, protams, palielinot nodokļus.Šajā gadā Latvijas ekonomikas pieaugums, apsteidzot prognozes, sasniegs 2,8 procentus (salīdzinot ar pērno gadu), solot 2016. gadā kāpumu jau par 3,2 procentiem. Būtiski (bet vidēji) palielinājās strādājošo algas, pieaug nodarbinātība — arī šī tendence turpināsies nākamgad. Tika sasniegts labības ražas rekords visā Latvijas vēsturē, nokuļot 2,6 miljonus tonnu, un graudkopība apliecinās kā nozīmīga Latvijas eksporta apjomu vairotāja. Lidosta «Rīga» šogad ir pārsniegusi 2011. gada pasažieru apjoma maksimumu — 5,1 miljonu — vismaz par simttūkstoti. Pateicoties ekonomikas kāpumam, banku nozarē ir gūta gandrīz 400 miljonu eiro liela peļņa (11 mēnešu rezultāts), tā ir gandrīz par trešdaļu lielāka nekā pērn. Nozīmīgs sasniegums ir pilnībā atvērtais elektrības tirgus, ļaujot arī mājsaimniecībām izvēlēties sev izdevīgāko vai ērtāko piegādātāju — taču jaunieveduma ieguvumi atklāsies ilgākā laika posmā.Protams, kā nupat norādīja ekonomists un eksministrs Vjačeslavs Dombrovskis, šādos izaugsmes tempos, kāpinot ekonomiku par 2 — 3 procentiem gadā, mēs ES pārticības vidējo līmeni varam sasniegt vien pusgadsimta laikā. Taču vai tādēļ jāsēž, rokas klēpī salikušiem, mūžīgi apskaužot veiksmīgākos (un čaklākos)?