Šahā gājienus atpakaļ neņem
Piekritīsit, ka absurda būtu kārtība, ja Valmierā kaut ko tirgot drīkstētu tikai Maxima, ka maizi piegādāt mums drīkstētu vien «Liepkalni», bet gaļu «Kunturi». Ir pat vairāk nekā dabīgi, ka varam iepirkties gan šajā, gan arī citos veikalos, izraudzīties mums tīkamāko produkcijas piegādātāju.
Tomēr dažās jomās Latvijā tirgus noteikumus diktē monopolisti — vienīgie piegādātāji vai pārdevēji. Tā gadiem elektrības tirgū noteicējs bija vien «Latvenergo». Kad valdība sāka lemt par iespējām elektrību pirkt arī no citiem piegādātājiem, biedējošas bija iebildes, ka tad par elektrību maksāsim krietni dārgāk. Nu elektrības tirgus ir vaļā, bet nekas no biedēšanas nav piepildījies, maksājam pat mazāk. Taču enerģētikā vēl ir palicis otrs monopolists — «Latvijas gāze» ar šobrīd vienīgo dabasgāzes piegādātāju Krievijas «Gazprom». (Iespējams, ka tieši tās diktāta dēļ nevaram arī elektrību vēl lētāku dabūt!) Arī gāzes tirgus atvēršana Latvijas ekonomikai pašlaik ir viens no visneatliekamākajiem jautājumiem. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā turklāt runa ir ne vien par ekonomiskiem ieguvumiem. Vairāki ārvalstu un arī vietējie eksperti valdībai vairākkārt atgādinājuši, ka enerģētika ir arī katras valsts nacionālās drošības jautājums. Valsts nejutīsies droša, kamēr dominē tikai viens piegādātājs. It sevišķi, ja gāze mums nāk no rīcībā neprognozējamas un ne vienmēr draudzīgas valsts. Tādēļ mēģinājumi attālināt laiku, kad gāzes tirgus tiks atvērts, būtībā nozīmē paildzināt Latvijas atkarību no Krievijas «Gazprom» un arī valsts nedrošību. Lai kā vērtējam pašreizējo valdību, labi, ka tajā ir enerģiskā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Tieši ar viņas neatlaidību Saeimā jau līdz 3. lasījumam ir aizbīdīti grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz principus gāzes tirgus atvēršanā jau no 2017. gada 3. aprīļa.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv