Rada zābakus kopā ar klientu

GRIBAS PAMĒĢINĀT JAUNO, saka zīmola «LoginWool» īpašniece Inga Logina, kura filcē un katru mēnesi rada vairākus neatkārtojamus velteņu pārus. Ārijas Romanovskas foto

«Zābaki ir jaunums. Man vienkārši gribējās pamēģināt! Ir taču jāmācās, jo mazums kas dzīvē noder. Filcētāju ir daudz, bet retais taisa dažādas lietas, es izvēlos citu ceļu: ko iemācos, to cenšos neaizmirst un prasmes likt lietā. Kursos daudzi mācījāmies, kā filcēt veltenīšus, bet es laikam ielēcu pirmā tajā zābaku vilcienā. Uztaisīju pārīšus, ieliku sociālo portālu galerijās, un interese par velteņiem bija milzīga: citiem bērnības atmiņas, citiem gribas ar rotātiem veltenīšiem piedzīvot stila pārmaiņas,» stāstīja Inga, kurai darbnīca pašlaik pilna ar zolēm, vilnas ruļļiem dažādos toņos, lai smukus zābaciņus var darināt gan bērniem, gan vīriem ar prāvām pēdām. «Var jau nopirkt rūpnieciski gatavotus velteņus, var, bet ar ko tie atšķirsies? Rūpnīcā tos presē ar tvaiku, ar karstumu veido, lai tādi stingri, pat kokaini. Te nav tvaika, ūdens, jo tas ir ļoti svarīgi vilnas matiņam, tas paliek dabīgs, saglabā siltuma īpašības. Es izloku velteni, tad līmēju, šuju pie zoles. Zoles robus no iekšpuses pildu ar vilnas atgriezumiem, lai pēdai vēl siltāk. Veltenis arī vienmēr būs veltenis, bet te var izvēlēties: zābaku ar papēdi vai bez, var ņemt pildītu zoli vai zemu. Var izvēlēties velteņa toni, stulma garumu un to, kāda peizāža uz tā tiks uzlikta. Varu uzfilcēt ziemas ainavu vai sastādīt puķu dobi. Tieši tā arī notiek: kopā ar klientu dēstām to puķu dobi uz velteņa. Kad redzējums gatavs, sabildēju, nosūtu bildi saskaņošanai, ja patīk, tad taisu gatavu. Ir tiešām tā, ka katrs zābaku pāris top kopā ar klientu, un man internetā klientu daudz, ļoti radoši cilvēki, tāpēc nekad nav jāatkārtojas, varu likt lietā dažādas ieceres, pati mācīties un augt,» vērtēja Inga, kurai filcēšana reiz bijis vien hobijs. Pirms trešā bērna piedzimšanas Inga strādājusi pat valsts darbā, stundas pagājušas pie datora, un viņai paticis, bet tad mākslas pasaule un radošais gars ņēmis virsroku. Apvienot algotu darbu, ģimenes rūpes un vaļasprieku, kas daudzo pasūtījumu dēļ licis aizmirst par naktsmieru, nav bijis iespējams. Inga kļuvusi par pašnodarbināto un dikti aizstāvējusi amatniecību, tāpēc viņa vada arī Beverīnas amatnieku biedrību un ir pārliecināta, ka amatniecībai visā tās dažādībā Latvijā ir laba nākotne.