Paēdušais neēdušo nesaprot...
Tā īsi un kodolīgi varētu teikt par Somijas žurnālistes Līsas Raitas rakstu «Kāpēc latvieši kļūst naidīgi?» (LA, 28.01.2016.).
Līsa Raita raksta: «Rakstos izceļu latviešiem raksturīgākās īpašības — sirsnību, cilvēcību un iecietību, it īpaši pret citu reliģiju pārstāvjiem. Tieši šīs īpašības latviešos vērtēju augstu un apbrīnoju.» Taču vienlaikus viņa ir satriekta, «kā tik daudz latviešu var būt tik pilni ar naidu» pret bēgļiem.
Ja tik «sirsnības, cilvēcības un iecietības» pilnie latvieši pēdējos mēnešos ir sākuši pildīties ar naidu, tad tam ir nopietns pamats. Atskatīsimies nedaudz vēsturē.
1940. gadā, kad Krievijas (PSRS) tanki ienāca Rīgā, lai «atbrīvotu» Latvijas darbaļaudis no «kapitālistu jūga», latviešu skaits valstī bija 81%, bet krievu — 12%, Rīgā latviešu bija 63%, krievu — 8,6%. Rīgas mērs bija latvietis Roberts Liepiņš. Šogad, kad aprit 25 gadi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, latviešu skaits Latvijā ir 62%, krievu — 30%, Rīgā latviešu ir 45%, krievu — 30%, un Rīgas mērs ir Nils Ušakovs. Tās ir 50 gadus ilgušās Latvijas okupācijas, kolonizācijas un rusifikācijas sekas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv