Saimnieko taupīgi un mūsdienīgi
Limbažu ielas garāžu kooperatīvs jeb oficiāli AGĪKS Valmieras pilsētas 3. garāžu kooperatīvs ir viens no lielākajiem un arī viens no pirmajiem, kas Valmierā savulaik izveidojušies. Par limbažnieka pirmsākumiem vēstī Valmieras pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas 1970. gada 14. maija lēmums Nr. 51/2, ar kuru Valmieras pilsētas garāžu kooperatīvam Nr. 3 tiek piešķirts zemes gabals 5000 kvadrātmetru platībā garāžu celtniecībai Limbažu ielā 6a. Pa šiem gadiem no pushektāra garāžu kooperatīvs oficiāli izpleties jau gandrīz divarpus hektāros, ja precīzi, aizņem 24443 kvadrātmetrus zemes, uz kuras uzbūvētas 455 garāžas. Nopietna saimniecība, par kuras aktualitātēm Liesmai stāsta garāžu kooperatīva valdes priekšsēdētājs — viņš šajā amatā otro gadu — VITĀLIJS LASTOVSKIS.
Lūdzu, īsumā raksturo, kādā kondīcijā pašlaik ir garāžas un viss pārējais kooperatīva teritorijā.
Labi atceros, kā te viss tapa, jo toreiz dzīvoju tuvumā. Lai vispār sāktu būvēt garāžu, vispirms bija jāiet uz izpildkomiteju pēc atļaujas. Un to deva tikai tad, ja prasītājam bija kāds transporta līdzeklis — automašīna vai motocikls. Te, kur tagad ir garāžu bloki, atradās dīķis, kurā vēl mēs, puikas, ar plostiem braukājām. Visa teritorija bija tāda purvaina, vēl te arī zirgi ganījās. Dažreiz te Līgo vakarā cilvēki ugunskurus kurināja. Valmiera auga, parādījās vairāk automašīnu un motociklu, kurus pie mājas turēt nebija droši, piemēram, zagļi pa naktīm mēdza noņemt automašīnām logu tīrītāju slotiņas, paretam kādam arī riteni noskrūvēja. Tāpēc garāža tolaik bija liela vērtība, un cilvēki, saņēmuši atļaujas, ar lielu entuziasmu ķērās pie būvniecības. Toreiz jau nebija kā šodien, kad bez naudas neviens pat pirkstu nekustinās, ļaudis daudzus darbus darīja kopīgi: viens atveda granti, otrs pieveda zemi, lai aizbērtu bedres, kopīgas talkas rīkoja. Ilgus gadus te viss bija procesā — kādam garāža jau bija gatava, turpat blakus vai starp divām jau uzceltām garāžām cits savu vēl tikai būvēja... Atceros, mums pašiem bija tāda metāla pagaidu garāža, kamēr tēvs uzmūrēja īsto, kur glabāt motociklu. Garāža tolaik bija katra būvētāja īpašums, cilvēki visu kopa, bedrītes paši līdzināja, ja vajadzēja, sarunāja, lai atbrauc traktors izšķūrēt. Tā kā daudzi garāžu īpašnieki bija no Valmieras meliorācijas PMK - 4, tika veikta arī meliorācija. Protams, kooperatīvā notika arī viss pārējais — kāds savā garāžā remontēja auto sev un arī kaimiņam, vēl kādam te bija lieliska vieta, kur draugu kompānijā pasēdēt pie pudeles... Auto servisu jau tolaik praktiski nebija, tāpēc vīri dalījās ar pieredzi, kā ekonomiskāk uzturēt automašīnu, kā riteņus balansēt, kā rūsu apkarot.
KONTROLES VIETA. Vitālijs Lastovskis pie iebrauktuves Limbažu ielas garāžu kooperatīvā. Te pagaidām draudzīgi sadzīvo gan jaunā — elektroniskā — barjera, gan vēl vecais — ar rokām paceļamais un nolaižamais — bomis. Kooperatīva valdes priekšsēdis domā, ka ar laiku varētu uzstādīt atsevišķu elektronisko barjeru gan iekšā, gan ārā braucējiem. Ja saimniekot izdosies ekonomiski, kāpēc ne?
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv