Pavāram sanāk ne tikai putra
Šo puisi satiku Valmiermuižā Meteņdienas tirdziņā. EDGARS BRĒDE no Siguldas novada bija atvedis uz tirgu pamatīgu, guļbūves tehnikā gatavotu koka gultu, kurai abos sānos vēl bija pa masīvam — baļķa gabalā izkaltam — naktsskapītim. Grēks būtu ar šādu prasmīgu, vēl tikai 32 gadus sasniegušu amatnieku, kurš šādas lietas gatavo, dažus teikumus nepārmīt!
Vai tevi var saukt par uzņēmēju?
Ne gluži. Pagaidām vēl darbojos privātā kārtā, esmu pašnodarbinātais, nu, kaut kā tā...
Cik ilgi jau strādā ar koku?
Tā intensīvāk šis būs trešais gads.
Vai tev apakšā arī kāda atbilstoša izglītība, piemēram, arodskola?
Jā, taču pēc profesijas esmu pavārs (smejas)!
Vai apnika pie katla stāvēt?
Nē, neapnika. Tomēr gribējās kaut ko jaunu pamēģināt.
No kurienes nāca ideja par kokapstrādi?
Laikam jau no mana drauga, viņš, amatnieks, ar koku ņēmās. Apskatījos, kā draugs strādā, iemācījos. Tad paņēmu zāģi rokā un nospriedu, ka arī pašam jāmēģina kaut ko uztaisīt.
Protams, te nav tikai darbs ar zāģi, arī kaltu un ēveli vajag.
Nuja. Pamazām sāku, tā nu tas viss man aizgājis. Šogad jau trešais gads, tā nopietnāk strādāju, braukāju pa tirdziņiem.
TĀDA GRUNTĪGA GULTA! Pavārs ar galdnieka prasmēm Edgars Brēde piesēdis uz ceturtdaļtūkstoti eiro vērtas pašgatavotas ģimenes gultas malas. Standarta blokmājā šādu guļamistabas mēbeli — starp citu, izjaucamu pa baļķēnam — neieliksi, taču plašā lauku mājā, vislabāk guļbūvē, attiecīgā interjerā tāda iederēsies un būs labs arguments demogrāfijas problēmu aktīvai risināšanai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv