Meliorācija joprojām aktuāla
Pēdējo reizi Liesma plašāk par meliorācijas lietām bijušā Valmieras rajona teritorijā rakstīja, kad galvenās atbildīgās no valsts puses par šo jomu Ludmilas Bemberes kantorītis vēl atradās Bērzaines centrā. Pa šo laiku gan meliorācijā zinīgā kundze pelnītā atpūtā devusies, gan arī galvenais melioratoru štābs uz Valmieru pārcēlies, kur Mūrmuižas ielā kabinets un arī neliels arhīvs vīram, kura amata nosaukums garš un sarežģīts — ULDIS PODNIEKS ir Zemkopības ministrijas Nekustamo īpašumu Vidzemes reģionālās meliorācijas nodaļas Valmieras sektora vadītājs. Pirms sākam sarunu, viņš bilst, ka visu vajadzīgo informāciju par meliorācijas lietām tagad ikviens varot atrast interneta adresē www.zmni.lv, kur gan par likumiem, gan par projektiem, gan par atbildīgajām personām uz vietām viss izklāstīts.
Vai tā vienkāršoti varam teikt, ka esi galvenais atbildīgais par meliorācijas jomu bijušajā Valmieras rajonā?
Ne gluži par visu meliorāciju, bet par valsts nozīmes upēm, būvēm, Burtnieka sūkņu staciju ieskaitot, un arī par valsts nozīmes ūdens notekām, kuru statuss noteikts ar likumu. Par visu pārējo meliorāciju pie manis tikai arhīvs atrodas. Es sniedzu informāciju par tehniskajiem noteikumiem jebkuram zemniekam, taču ar privātā īpašumā esošām meliorācijas sistēmām nedarbojos.
Kāpēc Valmieras puses galvenā melioratora sēdeklis tika pārcelts no Bērzaines, kur ilgus gadus ar šīm lietām darbojās Ludmila Bembere, uz Valmieru?
Tas ir tīri ekonomisks aprēķins. Ja man vajadzētu katru rītu no Brenguļiem, kur dzīvoju, braukt uz Bērzaini... Tagad es arī esmu tuvāk pie visiem vajadzīgajiem dienestiem, piemēram, tepat netālu ir Lauku atbalsta dienests, ar kuru bieži sanāk kontaktēties. Šeit, Mūrmuižas ielā 15, gadījās brīvas ofisa telpas, te arī tagad strādāju.
Kāda pašam pieredze meliorācijas jomā?
Esmu beidzis Mālpils hidromeliorācijas tehnikumu, bet pirms 10 gadiem, 50 gadu vecumā, sev uzdāvināju arī augstskolas diplomu — absolvēju neklātienē Lauksaimniecības universitāti specialitātē Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā. Pirms gada uz šo darbu pārgāju no Lauku atbalsta dienesta, kur strādāju par inspektoru.
Meliorācijas nozare īsti vienkārša laikam šodien Latvijā nav.
Kā to ņem! No vienas puses meliorācija paliek meliorācija — ūdens vienmēr tek uz zemāko vietu. No šī viedokļa nekas sarežģīts nav. Krietni sarežģītāka ir likumdošana, Eiropas naudas apgūšana, vietējās naudas apgūšana, cīņa ar tiem zemniekiem, kuri negrib kopt drenāžas sistēmas... Tās mums ikdienišķās lietas.
PIRMS. Ramatas upe pašā Igaunijas pierobežā pirms pārtīrīšanas. Ulda Podnieka foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv