Auniet kājas un ejiet skriet!
«Kāpēc viņi skrien?» Šādu jautājumu sestdien pie sevis uzdeva ne viens vien netīšs skrējiensoļojuma Rīga – Valmiera liecinieks. Ne viens vien šoferis uz Rīgas šosejas izpleta acis, nakts melnumā ieraugot kustīgu atstarojošo vestīti. «Laikam viņiem nav ko darīt» — šis varētu būt viens no populārākajiem komentāriem, kas tika veltīts šo pārsimt skrējēju virzienā tās diennakts laikā un ne tikai.
Izrādās, šie cilvēki, kas skrien vienkāršam prātam neaptveramu daudzumu kilometru, nav bezdarbnieki un to nedara arī aiz gara laika. Pārsvarā tie ir uzņēmīgi cilvēki, uzņēmumu vadītāji, mērķtiecīgi speciālisti — vienvārdsakot, labi atalgotu darbu ņēmēji un devēji. Viņi zina: fiziski aktīvs dzīvesveids ir pamatu pamats visam — veiksmīgai dzīvei, karjerai, veselībai utt.
«Nu, jā, bet kāpēc 100 un ne 20 vai 40 km?» jautās vairākums. Visi no šiem ultramaratonistiem skriet sākuši ar mazumiņu. Katram, protams, tā ēstgriba izpaužas citādi — cits paliek pie sava pusmaratoniņa, cits neapstājas pie sasniegtā un palielina savu spēju robežas, konsekventi tiecoties pēc arvien lielākiem kilometriem, līdz nemanot attopas pie baznīcas kliņķa.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv