Mazais princis — Valmierā

2012. gadā apritēja 70 gadu kopš pasakas sacerēšanas, kaut gan pirmo reizi tā publicēta vēlāk — 1943. gadā (turklāt sākumā tulkojumā angļu valodā). Grāmata — simbols, pasaka līdzība — teksts, kura atziņas caurvij mūsdienu literatūru, mūziku un kino. Daudziem šī pasaka ir savdabīga parole, pēc kuras viens otru pazīst tie, kas atceras, ka pieaugušie ir «dīvaina tauta» un «tu esi atbildīgs par tiem, kurus esi pieradinājis».

«Mazais princis» ir lieliska grāmata, lai to lasītu ģimenes lokā. Pasaka, kuru sarakstījis Sent-Ekziperī, franču rakstnieks, dzejnieks un profesionāls lidotājs, apbrīnojamā veidā aizrauj gan bērnus, gan pieaugušos. Sent-Ekziperī ir ne tikai šī stāsta sacerētājs, bet arī zīmējumu autors, tālab cilvēki visā pasaulē zina, kā izskatās Mazais princis, viņa planēta, viņa iemīļotā Roze un viņa draudzene Lapsa. Turklāt visdrīzāk Lapsai Sent-Ekziperī zīmējumā ir tik lielas ausis tāpēc, ka autors uzzīmējis mazu tuksneša lapsiņu, kuru pieradinājis Āfrikas dienesta laikā un par kuru rakstījis savai māsai: «Es audzinu feneklapsēnu», ko tāpat mēdz dēvēt par lapsu-vientuļnieci. Tā ir mazāka par kaķi, un tai ir milzīgas ausis. Lapsa ir valdzinoša, tikai mežonīga kā jau savvaļas zvērs un rēc kā lauva.» Jāatzīst, Mazajam princim ir tikusi «maigāka» un daudz pieklājīga Lapsas «versija».

Runā, ka Mazais princis ir pats Antuāns, kad vēl bijis mazs zēns. «Visi pieaugušie reiz ir bijuši bērni (tikai ļoti nedaudzi no viņiem to atceras),» piebilst rakstnieks, trūkumā nonākušas muižnieku dzimtas pārstāvis, kurš bērnībā, pateicoties saviem gaišajiem matiem, dabūjis iesauku «Saules karalis». Līdz brīdim, kad sarakstīta pasaka, Antuāns de Sent-Ekziperī bieži zīmējis puisēnu — te ar spārniem, te uz mākoņa. Spārni pakāpeniski pārvērtās plīvojošā šallē, līdzīgā tai, kuru nēsājis pats autors. Un rezultātā mākonis kļuva par asteroīdu B 612 — Mazā prinča mājām.

Oriģinālā Rozi sauc vienkārši par la fleur, kas nozīmē «puķīte», jo franču valodā tas ir sieviešu dzimtes vārds. Taču zīmējis Antuāns de Sent-Ekziperī neapšaubāmi rozi, tāpēc tulkotāja Nora Gaļa devusi kaprīzajam Mazā prinča ziedam šo vārdu.

Le renard («lapsa») franču valodā ir vīriešu dzimtē, taču tulkojumā krievu valodā ir radies strīds, ar ko gan sadraudzēsies Mazais princis — ar Lapsu kūmiņu vai Lapsu. N. Gaļai tomēr izdevies pārliecināt redaktoru: Dažs uzskatījis, ka lapsa pasakā ir Rozes sāncense. Tas jau ir strīds nevis par vienu vārdu, nevis par frāzi, bet par tēla izpratni kopumā. Pat vairāk, zināmā mērā — par visas pasakas izpratni: tās intonācija, nokrāsa, padziļinātā iekšējā jēga –— viss mainījās no šī sīkuma. Bet esmu pārliecināta: biogrāfiskā uzziņa par sievietes lomu Sent-Ekziperī dzīvē izprast pasaku nepalīdz un uz lietu neattiecas. [..] Galvenais, ka pasakā Lapsa vispirms ir viņa draugs. Roze — mīlestība, Lapsa — draudzība, un uzticamais draugs Lapsa māca Mazajam princim uzticību, māca vienmēr būt atbildīgam par mīļoto un visiem tuvākajiem un mīļajiem. (Nora Gaļa «Sent-Eksa zvaigznes»)

Režisors Ruslans Kudašovs: «Šajā stāstā man svarīgi tas, kā dzīvot tālāk ar tām patiesībām un principiem, kurus Mazais princis sludina lidotājam. Ir svarīgi, lai šīs patiesības un principus neuztver kā kaut ko sastingušu un pašu par sevi saprotamu...»

Skats no izrādes.