Mīļums vārdā Lotiņa
Labradoru meitenei, kura mūsmājās nule nosvinēja septīto dzimšanas dienu, ir garāks vārds — Archia Lotta, taču ikdienā mēs ģimenes četrkājaino mīluli saucam par Lotu, Lotiņu vai Lotuci, mazdēls pagaidām ticis līdz Vutta... Nekad neesam veduši savu sunenīti un arī nevedīsim uz suņu izstādēm, taču viņas vecāki ir nopietni — Lotiņas dzimšanas apliecībā ierakstīti tēvs Gilbron Pride Cacao Secret Agent un māte Nica Nicoleta.
Labradoru grandu meitiņa — tikai pāris mēnešus veca dzeltenīgas nokrāsas kucīte — uz Valmieru atceļoja no kādas Pierīgas suņu audzētavas. Kā jau visi mazi sunēni, arī Lotiņa darbdienās īsināja garlaicību ar dažādiem graušanas vingrinājumiem, īpaši viņai garšoja sieviešu kurpju kapītes... Protams, tika apgrauztas malas arī kumodei, savukārt priekšnama iekārtas lielākajam kurpju nodalījumam tika apaļiski izgrauzts sāns, lai, guļot šajā visiem redzamajā, taču, viņasprāt, drošā paslēptuvē, ko esam iesaukuši par garāžiņu, Lotiņa varētu kontrolēt situāciju dzīvoklī. Galvenais, protams, ir virtuves virziens, jo tur parasti kāds dodas, lai paņemtu ko ēdamu. Ēšana un gulēšana ir divas svarīgākās lietas Lotiņas ikdienā. Ap desmitiem vakarā viņa dodas pie miera, un viņu piecelt kājās no lielās ģimenes gultas var tikai ledusskapja durvju atvēršana virtuvē, tad kucīte ir zibenīgi klāt! Vakarā Lotiņa apguļas ar galvu uz kājgali, labsajūtā izstiepjoties visā garumā, taču jau rīta stundā, kad veru vaļā acis, mazgāmutis ir klāt, un vēl pēc brīža jau apmēram 33 kilogramus smagā mīlule ir uzraususies uz mana spilvena: laiks celties, saimniek!
KA TIK ŪDENS! Lotiņa (no kreisās) dziļākā peļķē blakus BMX trasei Avotos nebēdņojas kopā ar tādas pašas krāsas labradoru puiku.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv