Kur ņemt vidusšķiru
Bijušais Ministru prezidents, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis jau labu laiku cenšas sabiedrību pārliecināt, ka Latvijā krīze beigusies, kaut gan tiesībsargs Juris Jansons tam nepiekrīt: «Krīze ir beigusies Dombrovskim personiski. Taču ne mums. Lēmumi, ko pieņēma viņa laikā, joprojām mūs visus negatīvi ietekmē.» Tomēr Valdis Dombrovskis, būdams pārliecināts par savu nemaldīgumu, pagājušajā piektdienā Valmierā notikušajā tautsaimniecības forumā uzsvēris, ka Latvijas mērķim tuvākajos desmit gados jābūt spēcīgas vidusšķiras izveidei.
Te nu vajadzīga atkāpe, lai izvērtētu, kā mēs katrs izprotam jēdzienu vidusšķira. Līdz apmēram 1980. gadam Rietumu sabiedrībās tradicionālas vidusšķiras ģimenes modelis, kas pašlaik gan mainījies, bija strādājošs vīrs, sieva mājsaimniece un privātmāja piepilsētā. Savukārt inženieris un pedagogs Zigurds Eglītis terminu vidusšķira ar piebildi, ka interpretācijas nianses varētu būt dažādas, formulējis pavisam vienkārši un saprotami — Latvijas vidusšķira ir iedzīvotāju slānis, kam ilgtermiņā ģimenes gada ieņēmumi pārsniedz gada izdevumus, nodrošinot stabilu uzkrājumu rezervi.
Cik iedzīvotāju Latvijā atbilst šiem kritērijiem, kādā intervijā prātojis profesors Jānis Ikstens: «Protams, ir jautājums, kas vispār ir šī vidusšķira, ar ko mēs salīdzināmies. Ja ar Vāciju, tad vidusšķirai Latvijā atbilst varbūt 1% iedzīvotāju. Ja salīdzinājumam ņemam, piemēram, Tunisiju, mums vidusšķira ir ap 60 procentiem.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv