Šīs sezonas īpatnības augkopībā

Latvija tomēr ir pietiekami liela, to var secināt arī pēc ziemāju ziemošanas. Nevar sniegt vidējo novērtējumu par Latvijas reģioniem, jo augu ziemošanas apstākļu atšķirības bija ievērojamas. Valsts austrumu daļā prāvas ziemas rapša platības aizgāja bojā. Daudz sējumu nācās pārsēt, tādēļ  austrumu daļā tagad ir samērā liels vasarāju īpatsvars.

Sezonas īpatnība — arī sausums. Ilgu laiku nebija nokrišņu, un tas būtiski apgrūtināja vasarāju attīstību. Sekojošie nokrišņi diemžēl samazināja vasarāju ražības potenciālu.

Šī sezona no graudkopjiem prasa māku sadzīvot arī ar dzelteno rūsu. To pirmoreiz Kurzemē  ziemājiem konstatējām 26. aprīlī, bet jau mēnesi vēlāk dzeltenā rūsa bija atrodama pilnīgi visā Latvijā — pārsvarā šķirnēm 'Edvins' un 'Fredis', kā arī tritikālē. Šī graudaugu slimība ir konstatēta arī Ungurpilī, Barkavā un vēl citviet valsts austrumu daļā, pārsvarā tīrumos, kur saimnieki augu aizsardzībā cerēja iztikt ar vienu fungicīdu, gaidīja parādāmies vārpu, bet diemžēl tā arī nesagaidīja, jo dzeltenā rūsa, kā zināms, ir ļoti agresīva slimība. Ja  sējums netika nomiglots pirms tās pamatīgas izplatības, tad neko nepadarīsi — tas ir viens no būtiskiem ražas zuduma iemesliem šķirnēm 'Edvins' un 'Fredis'.

DAGNIJA HINCENBERGA: «Lauksaimniekiem apstākļi nekad nav ideāli! Tad par aukstu, tad par karstu un sausu, bet, kad uznāk ilgi gaidītais lietus, tas 20 stundas no vietas nespēj noiet no laukiem. Rezultātā daudzviet vēl tagad kartupeļu vagas burtiski mirkst ūdenī. Lauksaimniecībā risks pastāv vienmēr, taču katrs šāds pārbaudījums lauksaimnieku norūda, palīdz operatīvi meklēt pareizo risinājumu. Lai tas izdodas arī šajā sezonā!» Jāņa Līgata foto