Dzejnieces Martas Grimmas vēstules. I
Šogad 26. septembrī apritēs 115 gadu, kopš Burtniekos Baložu muižā dzimusi dzejniece, literatūras skolotāja Marta Grimma (1901 – 1983), precēta Endzelīna, vēlāk Ķelpe. Mācījusies M. Stalažas proģimnāzijā Rūjienā, beigusi LU Filoloģijas fakultāti, saņēmusi Kultūras fonda stipendiju slāvu, romāņu valodu studijām Prāgā (1929 – 1932). Strādājusi par skolotāju Rūjienas vidusskolā, bijusi Rūjas ciema bibliotekāre, grāmatu kolportiere, laikraksta «Rūjienas Vēstnesis» līdzstrādniece. Grimmas dzejoļi apkopoti vairākos krājumos, stāsti un apraksti — grāmatās. Dzejniece atdzejojusi «Čehu lirikas antoloģiju», viņas romāns «Sirds saulgrieži» publicēts žurnālā «Sievietes Pasaule». Padomju laikā, 1977. gadā, klajā laista tikai viena neliela Martas Grimmas dzejas izlase «Priežu ziedi».
Tajā laikā strādāju grāmatu apgādā «Liesma» par oriģināldaiļliteratūras redakcijas vecāko redaktoru. Mazliet gaisotnē bija jaušamas izsludinātās «perestroikas» vēsmas, aktivizējās kontakti ar tautiešiem svešatnē. Man, ievērojot arī autoru vēlēšanos, tika uzticēta galvenokārt vecākās paaudzes, priekšpadomju literātu (Kārļa Zariņa, Paulīnas Bārdas, Elzas Stērstes, Aleksandra Pelēča u.c.) sacerējumu rediģēšana. Šo darbu veicu labprāt, jo mani interesēja kultūrvēsture. Ar Ilgoni Bērsonu ierosinājām izdot arī manas literatūras skolotājas, dzejnieces Martas Grimmas (viņu kādreiz dēvēja par «otru Aspaziju») plašu dzejas, prozas un tulkojumu izlasi. Piezvanīju arī televīzijas dokumentālo filmu režisorei Jurjānei — lūdzu veidot filmu par slaveno rūjienieti.
Dzejniece MARTA GRIMMA jaunībā. Arhīva foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv