Hobijs, kas kļuvis par dzīvesveidu

Pirmos stādus salasīja sētmalē

«Kādu laiku lielajā, trīsarpus metru augstajā siltumnīcā tika audzēti tomātu stādi. Bet cik ilgi ar tomātiem var ņemties, cik tos var apēst? Reiz aizbraucām ciemos pie draudzenes Ausmas, kam bija trīs siltumnīcas ar vīnogulājiem. Pie sētas pamanīju pamestus stādus un Aivaram teicu, man ir ideja: siltumnīcu nost nejauksim, liksim tajā vīnogas. Tobrīd mums bija vienalga, kāda šķirne, sākām tās audzēt hobija līmenī. Esošajai siltumnīcai daļu vēl piebūvējām klāt,» izšķirošo lēmumu atceras Malda.

Vīnogu labā arvien mazākā un mazākā būdiņā nācies atkāpties viņas rozēm un mārtiņrozēm, un tāds kā Dieva pirksts bija pagājušās ziemas sals, kas Maldas puķes nopļāvis kā ar izkapti. Aivars tik smej: vēl jau kaut kas palicis, bet pamazām visas plēves būdas būs okupētas. Lai lēnām iekarotu arī trešo siltumnīcu, savai kundzei uzdāvinājis trīs vīnogu stādus...

Taču izskatās, ka Malda par šādu notikumu attīstību nemaz nav ļaunīga, rāda turpat netālu esošo  zemes gabalu — arī tas viss jāatvēlot vīnogām.

Pieticīga, bet prasa daudz darba

«Pagājušajā gadā septembrī vīnogas vēl tikai nogatavojās, šogad raža praktiski jau novākta. Dažus ķekarus atstāju, lai tos parādītu jums, citi tā kārtīgi nogatavoties palikuši ataudzēto jauno vīnogulāju zaros, lai pats varētu saprast, kas sanācis,» ekskursijā pa lielo siltumnīcu vedot, komentē Aivars. Viņš gan sevi negodā par selekcionāru — jaunos stādījumus veidojot no spraudeņiem. Patiesībā apbrīnojama ir viņa aizrautība un vēlēšanās par vīnogām uzzināt arvien vairāk, pie tam šo nodarbi saucot tikai par vienu no saviem pieciem hobijiem blakus medībām, fotografēšanai, vīna darīšanai un dalībai kopā ar Maldu vietējā folkloras kopā «Endzelīte».

LIELĀKIE ĶEKARI. Sasniedz turpat divu kilogramu svaru. Jāņa Līgata foto