Nāc, ieklausies senās Valmieras stāstos!

«Akcentēsim Valmieras vēsturi trīs posmos: 9. — 13. gadsimts, Hanzas savienības laiks (13. — 17. gadsimts) un vēsture no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Tomēr galveno uzsvaru liekam uz Hanzas savienības laiku, kad Valmiera piedzīvoja attīstību, un pētot, kāds ir perioda mantojums mūsdienās. Tā būs vēsturisku stāstu, bilžu un tērpu izrāde, atklājot Valmieras vēstures faktus un leģendas,» skaidro Valmieras muzeja galvenā pētniece Liene Rokpelne.

«Tirdzniecības gēns, būt ņipriem, lai arī maziem, nepadoties un iet uz priekšu — domāju, ka šāds ir Hanzas savienības laika atstātais mantojums Valmierā. Nevarētu teikt, ka Valmiera savienībā bija starp ietekmīgākajām pilsētām, bet arī mūsu loma bija svarīga. Šeit tika pieņemti būtiski lēmumi, jo Valmiera bija krustpunktā — līdzīgs attālums biedriem nokļūšanai uz sanāksmēm,» stāsta L. Rokpelne.

Pētnieki pastāstīs arī par Valmieras ģerboņa attīstību, par pili un pilsētas veidošanos. Savukārt tā laika noskaņu palīdzēs radīt Cēsu deju grupa Magnolia un muzeja kolekcijā esošo tērpu demonstrējumi. Kolekciju veido tērpi no 9. gadsimta un viduslaiku greznie kostīmi, kā arī vēlāko gadsimtu kostīmi līdz pat mūsdienu tērpiem, atspoguļojot katra laika svarīgākās iezīmes. Tradīciju kopa Griezes demonstrēs arheoloģisko tērpu atdarinājumus no perioda, kad Latvijas teritorijā vēl nebija ieradušies krustneši un šeit dzīvoja latgaļu ciltis.

Sākumā apģērbs tapa vienkārši — izgriežot caurumu, lai audumu varētu pārvilkt galvai, atstājot pleca līnijas un sasienot ar jostu. Vēlāk audēji un šuvēji bija ļoti pieprasīti. Ieintriģējot skatītājus, L. Rokpelne pastāstīja, ka viduslaikos skaista kleita darināta apmēram gadu. Sievietes bija atklājušas labu veidu, kā ietaupīt laiku un materiālu — kleitai tika mainītas greznās piedurknes un apakšmalas, tādējādi radot iespaidu par jaunu tērpu. Baroka, rokoko laikos kleita bija daudz lielāka par valkātāju, arī frizūras bija milzīgas. Tās nēsāja ilgstoši, bija speciāls kociņš, ar ko pabakstīt utis. Tolaik parfimērija, pūderi un citi skaistumuzturēšanas produkti tika ražoti ar domu novērst nepatīkamo aromātu, jo nomazgāties nebija vienkārši. Savukārt 17., 18. gadsimtā modē bija parūkas, tās vismaz varēja noņemt.

Sestdien interesenti varēs uzzināt pirmos rezultātus, kas tapuši pētījuma Valmiera senās Hanzas pilsētu savienībā: vēsture un mantojums laikā. Vēsturnieki Edgars Plētiens un Ilgvars Misāns līdz 2017. gada februārim pētīs Valmieras vēsturi laika periodā no 13. līdz 17. gadsimtam, akcentējot pilsētas nozīmi, darbību Hanzas tirdzniecības savienībā un savienības atstātās pēdas kultūrvēsturiskajā mantojumā līdz mūsdienām. Savukārt māksliniece Ārija Pakere vēlāk apkopoto un jauniegūto informāciju atainos zīmējumos. Vēsturnieki pēta arhīva materiālus, jau esošās publikācijas un to saistību ar Valmieru, zīmējumus, kartes un citus materiālus. «Ilgvars Misāns par Hanzas savienību Latvijā pašlaik ir zinošākais pētnieks, interesanti pētījumi ir arī Edgaram Plētienam, kas akcentē viduslaikus un toreizējās pilsētas. Svarīgi, ka izpētītais materiāls nonāks Valmieras īpašumā un varēsim to izmantot praktiski, piemēram, attīstot pedagoģiskās programmas, papildinot ekspozīcijas. Par Valmieru vēl ir ļoti daudz ko atklāt un pētīt, ceram, ka izdosies atrast ko līdz šim nezināmu.»

Pētījums tiek finansēts no Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014. — 2020. gadam līdzfinansētā projekta Nr. CB110 Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (projekta nosaukums angļu valodā Hanseatic Approach to New Sustainable Alliances, projekta saīsinātais nosaukums HANSA). Projekta kopējās izmaksas 2 180 938,70 EUR, tajā skaitā Valmieras  pašvaldības kopējās izmaksas 170 996,70 EUR.

Aicinām uzzināt par Hanzas pilsētu savienības atstāto mantojumu Valmierā un izbaudīt seno tērpu un deju radīto noskaņu! Ieeja bez maksas.