Deputātu kvotas — tikpat kā balsu pirkšana
«Šis jautājums ir tikpat vecs, cik veca ir Saeima, un tas pastāvēs tik ilgi, kamēr būs Saeima», filosofiskā mierā un varas partijas pārliecībā par tā dēvētajām deputātu kvotām budžetā nesen teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Šīs kvotas saskaņā ar ilggadēju praksi katru gadu ir budžeta veidošanā iezīmētas summas, kuras deputāti var iztērēt pēc saviem ieskatiem, atbalstot dažādus projektus pašvaldībās. Finansējuma saņēmēji ir priecīgi, ka no pilsētas vai novada Saeimā iekļuvušie vai citādā veidā ar konkrēto pašvaldību saistītie deputāti ir atbalstījuši tieši viņu projektu. Savukārt politiķiem ir cerības, ka par viņiem kaut ar nelielu papildus naudiņu aplaimotajā teritorijā iedzīvotāji atcerēsies nākamajās vēlēšanās.
Vēl gan nopietni nav iezīmētas valsts nākamā gada budžeta summas, bet jau zināms, ka deputātu kvotām atvēlēs 2,8 miljonus eiro jeb katram koalīcijas deputātam 20 000 eiro. Tad nu kārtējo rudeni (tā bija arī aizpērn un pērn) sākās protesti, ka šīs kvotas ir kaut kas no pagātnē tik ierastās draugu būšanas (es tev, tu man) vai pat publiski atzīta korupcija. Galvenās protestētājas ir opozīcijas partijas: jo mazāka partija, jo skaļāks bļāviens (kā šogad «No sirds Latvijai» un Latvijas Reģionu apvienība). Viņi kā galveno trūkumu min to, ka vienīgais kritērijs par deputātu kvotām pieteikto projektu finansēšanai ir projekta iesniegušā politiskā piederība kādai no koalīcijas partijām. Paradokss gan ir: tiklīdz partija, kas kādu brīdi nav bijusi vadības koalīcijā, tur atkal iekļūst, tai pret deputātu kvotām iebilžu vairs nav. Tā arī ar ZZS, kas kvotas nu jau sludina par nemainīgu Saeimas vērtību, gluži kā Rainim kraukļi Stikla kalnā: «Tā ir bijis, tā i paliks. Krā!».
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv