Rakšanas rudenīgais skanējums
Es — roku, tu — roc, viņš, viņa — rok; mēs — rokam, jūs — rokat, viņi, viņas — nerok! Tāda nedaudz savdabīga 3. grupas darbības vārda konjugēšana man pirms dažām dienām ieskrēja prātā un dzen virsū rudenīgas pārdomas. Gan par to, cik spēcīgs, daudzšķautņains un ietilpīgs ir mazais vārdiņš «rakt», gan par tā dziļo būtību visā mūsu dzīvē. Var rakt kanālu, lai taisnāk no viena okeāna otrā tiktu, rakt bedri, lai pagrabu, kur ražu glabāt, uzbūvētu. Var arī rakt tikai rakšanas pēc, lai kā agrāk padomju armijā nepakļāvīgos zaldātiņus dresētu. Var uzrakt dārgumu glabātavu, bet var arī tāpat kā nelaiķi norakt grandiozus plānus un idejas, un solījumus.
Taču šoreiz vairāk teikšu par šī vārda rudenīgo skanējumu — zemes rakšanu savā dārzā. Manuprāt, dārza rakšana ir pat savdabīgs latvietības tests: kamēr rudenī, kad raža ir novākta, gribi tomēr vēl dārzā kavēties ar lāpstu rokā, tu esi pie sava tēva gudrības un šīs zemes piesaistīts. Katrs, kurš savu dārzu uzrok, taču pat reāli ceļo laikā, jo šis darbs jau tiek darīts pavasarim un nākamajai ražai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv