No kā esam gatavi atteikties vides labā?

Pētījuma pilotteritorijas — Liepāja, Valmiera un Salacgrīvas novads, pētījuma mērķis — noskaidrot valsts iedzīvotāju attieksmi, zināšanas un prasmes vides jautājumos.

Jānis Brizga norādīja, ka projekta uzdevums ir attīstīt metodoloģiju un izzināt dažādu Latvijas sabiedrības grupu vides vērtības, rīcības vidē un to ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības sociāli ekonomisko pamatnosacījumu attīstību, lai izstrādātu modeļus un rekomendācijas sabiedrības ilgtspējīgu rīcību attīstības iespējām Latvijā no individuālā un mājsaimniecību, kā arī no vietējo kopienu un novadu pārvaldes līmeņa uz valsts līmeni.

Liela uzmanība pētījumā tiek piešķirta atšķirībām starp vērtībām, rīcību un slodzēm — vai tas, ko cilvēki domā un vēlas, vienmēr ir līdzvērtīgi tam, kas reāli notiek.

Pētījumā tika noteikts sabiedrības vides apziņas indekss. Visvairāk respondentu norādījuši, ka viņi ir gatavi šķirot atkritumus, ēst vairāk bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētus pārtikas produktus, siltināt mājokli vai izvēlēties energoefektīvu mājokli, uzlabot zināšanas par videi draudzīgu dzīvesveidu, samazināt radīto atkritumu daudzumu, apkurei izmantot atjaunojamos energoresursus. Mazāk respondentu atbildējuši, ka varētu ietekmēt citus rīkoties videi draudzīgāk, izmantot energoefektīvāku automašīnu vai mazāk braukt ar auto, izvēloties sabiedrisko transportu, pārvietošanos kājām vai ar velosipēdu, būtu gatavi mazāk ēst dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, mazāk lietot elektroierīces vai par pāris grādiem samazināt iekštelpu temperatūru apkures sezonā.

PREZENTĒ PĒTĪJUMU. Pirmos nacionālās anketēšanas rezultātus Valmierā klāstīja Valsts pētījumu programmas Sustinno projekta koordinators Uģis Rusmanis (pirmais no labās), ģeogrāfijas zinātņu doktori Jānis Brizga un Jānis Kauliņš. Ārijas Romanovskas foto