Skan stāsti un ieviņas
Valmiera nedēļas nogalē pulcēja Otrā Vidzemes stāstnieku festivāla ļaudis ar viesiem no tuvienes un tālienes.
Pārnes neikdienišķajā
«Šie svētki nav tikai gudru, skaistu un laimīgu dāmu saiets, te ir gana daudz arī vīrišķīga intelekta un spēka,» ievadot Vidzemes stāstnieku festivāla «Stāsti krēslā» norises Valmierā, bilda folkloriste Māra Mellēna. Uzteicot valmieriešu ideju saietam cauri izvīt lauku muzikantu tēmu, viņa atzina: mūzika katrā kultūras telpā ir brīnišķīga ar to, ka pārnes mūs no ikdienas neikdienišķajā, un lauku muzikanti ir īstais fons, kam saskanēt ar stāstiem. Folklorists Dr.phil. Guntis Pakalns — abi ar Māru viņi ir šo festivālu īstākie krustvecāki — papildināja: stāstniecība ir viena no vissenākajām cilvēces nodarbēm, un tikai caur stāstiem mēs varam izzināt to, kas bijis pirms mums, stāstot var redzēt klausītāju acis, un — lai jums nepietrūktu šo acu, kas jums seko!
Šis bija jau otrais Vidzemes stāstnieku festivāls Valmierā un trīs dienas pulcēja gan pieredzējušus dalībniekus, gan muzikantus, gan bērnus un jauniešus, kas piedalās populārajā kultūras mantojuma programmā «Pulkā eimu, pulkā teku». Lai šīs dienas taptu un izdotos, prātus kopā lika gaiši prāti no Vidzemes stāstnieku kopas ar Agitu Lapsu un biedrības «Haritas» ar Solveigu Boicovu, Valmieras, Burtnieku un Ēveles bibliotēkām, skolotājiem, izglītības un kultūras darbiniekiem. Visas trīs bibliotēkas ir UNESCO LNK «Stāstu bibliotēkas» tīklā, to darbinieces vāc un apkopo dzimtu un vietu stāstus, pēta kultūrvēsturisko mantojumu un popularizē tā daudzveidīgās izpausmes, un būtiskākā no tām ir stāstniecība. «Haritas» savukārt pirms diviem gadiem izveidoja Vidzemes stāstnieku skolu, nu jau vairākos padsmitos skaitāmi arī jaunie stāstnieki.
UN MAN DOD ŠITĀĀĀDU CĪTARKOKLI...! Stāsta Aelita Ramane. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv