Antra Lāce

Netiekam galā ar to, kas piedzīvots un izaug no mūsu tautas traģiskās pagātnes — tā pēc trim spraigām stundām, ko piepildīja vēsturnieku  uzstāšanās, diskusija un jautājumi, Valmieras muzejā teica Dr. hist. Jānis Šiliņš.

Pirms četriem gadiem Valmieras bibliotēka sāka piedalīties  Ziemeļu un Baltijas reģiona izglītības telpas izveidi atbalstošās programmas NORDPLUS Adult projektos, dodot savu artavu kvalitatīvā un inovatīvā mūžizglītības attīstībā Valmierā. 2015.-2016. gadā projekta CreaDream Forum in Library (Radošo Sapņu forums bibliotēkā) laikā izveidojās starptautiska sadarbība ar Turku, Tallinas un Valmieras bibliotēkām. Paturot prātā projekta moto «Be contemporary» jeb «Saproti laika garu un izmanto iespējas», gada garumā valmieriešiem tika piedāvātas sarunas/tikšanās ar ievērojamiem viedokļu līderiem un ekspertiem ekonomikā, sociālantropoloģijā, mūzikā, laikmetīgajā mākslā, literatūrā, lai veicinātu laikmetīgās kultūras izpratni vietējā sabiedrībā. Projektā piedalījās Valmieras bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas bibliotekāri, Valmieras Zonta kluba dāmas, pilsētas sabiedriski aktīvās sievietes un sabiedrības pārstāvji. Norises tika iemūžinātas un no daudzveidīgā materiāla izveidota interesanta, krāsaina un iedvesmojoša projekta dienasgrāmata latviešu un angļu valodā. (To var aplūkot Valmieras bibliotēkas mājaslapā: http://www.biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/media/CreaDream_dienasgr%C4%81mata.pdf)

Goda nosaukumu, balvu un titulu horeogrāfei IEVAI ADĀVIČAI ir daudz, tostarp vairāki — ansambļu vadītājas, Deju svētku virsvadītājas un Goda virsvadītājas zīmē, bet skaistākais no tiem ir valsts augstākais apbalvojums Triju Zvaigžņu ordenis. Iespējams, ka, to saņemot, viņa klusībā nodomāja ko līdzīgu mantrai Gods kalpot Latvijai, jo to viņa tiešām darījusi visu mūžu.

Nākamnedēļ Ieva ar savējiem — Valmieras pagasta kultūras nama jauniešu deju kolektīvu “Sadancis”, kurš pavasara skatē atkal ieguva augstāko pakāpi, — būs Dziesmu un Deju svētkos.

Foto no JDK “Sadancis”krājuma

Brīnums, ka jūsu tik daudz, sirsnīgi bilda Akvelīna Līvmane valmieriešiem siltā maija vakarā bibliotēkā. Aktrise un viedā astroloģe, kā pati atzina, joprojām spēlē, raksta, daudz domā par pasaules kārtību un to, ko varam ar savu dzīvi iesākt, kā to labāku darīt.

Valmierieši GUNTA un JURIS GRASIMOVIČI, taujāti par galveno, kas divus cilvēkus var saistīt kopā piecus gadu desmitus, gandrīz vai vienbalsīgi saka: vajag saprasties visā, lielās un mazās lietās. Mēs labi dzīvojam, Gunta nosmaida un atklāj, ka jaunībā baidījusies tikai no viena — kaut dzērāju nesatiktu! Tā arī izdevies: tas netikums viņu ģimeni nav postījis.

Turpinās Mākslas mēnesis, un Valmieras integrētā bibliotēka tā atslēgvārdam “Dzimšana” atsaucās, uz tikšanos bibliotēkā un Valmieras 5. vidusskolas kultūras klasē aicinot Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētnieci VĒSMU LĒVALDI. Pagājušajā gadā viņa ieguvusi mākslas zinātņu doktora grādu par tēmu "Klasikas iestudējumi Oļģerta Krodera režijā: teksts un tā interpretācija”. Promocijas darbā analizēta Oļģerta Krodera radošā darbība un dziļi pētīta režisora personība, uz šo pētījumu balstīta nesen iznākusī Lēvaldes grāmata “Hamleta vārdi”. Tā kā liela daļa no režisora radošā mūža saistījusies ar Valmieras teātri, interese par viņu joprojām nerimst arī mūsu pilsētā, to apliecināja tikšanās bibliotēkā Krodera zīmē.

Žilbinoši sarkans tērps, lepna stāja un spīts acīs — tādu ieraugām Magdalēnu uz ILZES FREIMANES romāna “Magones laiks” vāka. Iespējams, mēs katra gribētu tāda būt, vismaz dvēselē. Jo rozes aug tur, kur iestādītas, magones — kur pašas izvēlējušās, neatkarīgi no cita gribas.

Pieticīgi pelēkā grāmata mīkstos vākos iepriekšējā dzīvē bija tāda nevēlama — kā jebkura, kas atgādināja pirmās brīvvalsts laiku. Taču interesentus vienmēr saistījusi lokālā vēsture, arī mūsējā. Par to pārliecināti arī Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja INGRĪDA ZĪRIŅA  un novadpētniecības platformas Historia.lv redaktors VALTERS GRĪVIŅŠ. Gaisā virmo ideja publicēt Hermaņa Enzeliņa grāmatas “Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē” atkārtotu un papildinātu izdevumu, tādēļ jautājums: kāpēc?

Viņi var precīzi pateikt, kad uzšķīlusies pati pirmā dzirkstelīte: 1966. gada 6. martā deju vakarā toreiz tikko uzceltajā Valmieras kultūras namā. To datumu ANDRIS  un ANNA STRŪKAS saglabājuši katrs savas sirds stūrītī cauri pieciem gadu desmitiem. “Mēs tikāmies martā,”Anna šķelmīgi citē Paula dziesmu un piebilst: pūpoli gan toreiz vēl neziedēja!

Nedēļas nogalē biedrība «Valmierai. Mūzikai. Kultūrai» sadarbībā ar Mūzikas skolu aicināja uz labdarības koncertu «Mīlestība!» Valmieras teātrī.

Valmieras muzeja direktore IVETA BLŪMA  15. gadsimta dižciltīgās dāmas tēlā viduslaiku tērpu skatē šīgada janvārī Kultūras mantojuma dienās. Pūce, kā zināms, ir gudrības simbols, bet viduslaikiem Ivetas mūžā ir liela vieta.

Pat grūti noticēt, ka viņi varētu būt viens no pilsētas Zelta pāriem: DZINTRA un VILIS SENKĀNI joprojām šķiet gandrīz tikpat garā mundri  kā, teiksim, pirms gadiem trīsdesmit. Tomēr viņi ir ģimene jau vairāk nekā apaļus piecdesmit, kopš 1967. gada Jāņiem. Viņiem apkārt sakuplojusi dzimta, ko par mazu nenosauksi: trīs bērni, pieci mazbērni. Jaunā paaudze Senkānu dzīves gājumu pērn iemūžinājuši arī perfektā fotoalbumā “50 gadi mīlestības un kopā būšanas”, un siltumu, kas virmo no tā lappusēm, var gluži vai fiziski sajust.

Latvijā, skatītāju patikšanas sildīta, ceļu sākusi filma visu paaudžu bērniem «Paradīze ‘89». Tā ir ceturtā lente Nacionālā kino centra programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei» un pirmā spēlfilma par Atmodas laika notikumiem.

Kad vasarā netālu no Valmieras, Cēsu pievārtē, filmēja 1989. gada Baltijas ceļa epizodes, masu skatos piedalījās arī ļaudis no mūspuses, bet sestdien Valmieras kinoteātrī «Gaisma» skatītāji tikās ar pašu filmu, jauno režisori un aktrisēm, tostarp Ingu Apini no Valmieras teātra (filmā arī mūsu Dace Eversa un Aigars Apinis). Pirms seansa — saruna ar MADARU DIŠLERI par viņas pirmo pilnmetrāžas filmu.

Kā slimība — tā pa jokam savu lielo aizraušanos ar dzimtkoku pētniecību sauc Limbažu muzeja krājuma glabātāja Rasma Noriņa. Otrdienas vakarā viņa ciemojās Valmieras integrētajā bibliotēkā.

Pilsētas klusajā centrā kādā namiņā gaisma parasti iedegas vēl puskrēslā: trauslā Ilga ir tāds putniņš, kas agri ceļas. Viņas brīvprātīgo darbu pērn novērtēja, titulējot par Goda valmierieti. Tas gan nav darbs, bet hobijs, kaut arī reizēm no septiņiem rītā līdz deviņiem vakarā, Ilga saka.

Europe Direct informācijas centrs Valmierā aicināja uz kultūras un atmiņas institūciju profesionālās sadarbības dienu.

Valmieras novada fondā noslēgti līgumi par 2017. gada otrajā konkursā atbalstīto projektu īstenošanu.

Piektdienas pēcpusdienā daudzi valmierieši gāja lūkot, kā muzeja izstāžu namā uzplaukuši izcilās latviešu tekstilmākslinieces darbi.

Ziemas brīvdienās jebkurš var piedalīties nodarbībās Valmieras Jaunatnes centrā Vinda, un daudzi skolēni to arī izmanto.

Vakar Valmieras novada fonda vadība un Ziedotāju kluba dalībnieki vērtēja gada otrā projektu konkursa «Sev, tev, novadam» pieteikumus, tiekoties ar to iesniedzējiem.