Kā reiz maskojāmies

- 27.Oktobris, 2016
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Otrdien Mazsalacas pilsētas bibliotēkā pulcējās stāstnieki, lai šoreiz stāstītu par maskošanos, ķekatās, budēļos, čigānos un kūjniekos iešanu.

Vispirms videofragmenti iepazīstināja ar latviešu maskošanās tradīcijām un to nozīmi. Vai jūs zinājāt, ka agrāk t.s. mārtiņbērni bija tikai vīrieši, bet sievietes pārģērbās par vīriešiem un devās masku gājienā Katrīnas dienā, un bērnus līdzi neņēma? Vai esat dzirdējuši, ka Mērsraga pusē, kāzas svinot, logiem priekšā neaizver aizkarus, jo ārpusē stāv logači, kas skatās logos, vēro kāziniekus, — viņiem ir jāiznes cienasts? Sanākušie dalījās ar personīgajiem stāstiem — atmiņām par pārģērbšanos un ar to saistītajiem piedzīvojumiem. Goda viesis bija Māra Perse, kurai šajā sakarā sakrājies tik daudz stāstāmā no personīgās pieredzes, ka vajadzētu ūdens spaini blakus, lai stāstot ar sausu muti nepaliktu, tāpēc šoreiz tika pieminēti tikai spilgtākie atgadījumi. Piemēram, kā 1976. gadā, sagaidot jauno vilcienu Mazsalacā, ticis organizēts ļoti svinīgs pasākums, skaņkalnieši ātrumā izcepuši torti, sameklējuši un izrotājuši mašīnu, pārģērbušies par kāziniekiem un iekāpuši vilcienā vienu pieturu pirms Mazsalacas. Notikums bijis tik jautrs un krāšņs, ka aprakstīts pat Limbažu avīzē, bet apsveikums palicis neievērots, un toreizējā kultūras nama vadītāja Nellija to pieminot vēl šodien.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru