Pie durvīm klauvē vēl viena problēma
Naudas trūkums laukos negatīvi ietekmējis lauksaimnieciskajā ražošanā izmantoto dzīvnieku veselību. Jūtams, ka mazāk sauc talkā veterinārārstu, tādēļ ganāmpulkos parādās problēmas, ko sākotnēji saimnieks neaptver un atbildīgi nenovērtē. Dakteri saukt esot dārgi, tādēļ vairāk darīt sāk pats. Taču ir lietas, kur nav vietas šādai pašdarbībai, ko pats nemaz nedrīkst uzsākt. Finālā var sanākt sods par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Ir bijuši šādi gadījumi. Saimnieka visbiežākā atbilde: nezināju, ka to darīt nedrīkstu! Nezināšana neatbrīvo no atbildības pret tiem, ko esi pieradinājis.
Un vēl — nekontrolēta veterināro zāļu lietošana nav pieļaujama. Īpaši tas attiecināms uz produktīvajiem dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus. Neapzinoties, ko un cik daudz zāļu lieto šo dzīvnieku veselībai, sekas var būt nepatīkamas. Zāles var nonākt pārtikā un ar to — cilvēkos. Veidojas rezistence. Ārstējot dzīvniekus ar nepiemērotām zālēm, vispirms jau pieradina dzīvniekus un to mikroorganismiem rada rezistenci, tādēļ nevar vairs atrast efektīvas zāles. Nav jau tā: jo zāles modernākas, jo vērtīgākas. Latvijā veterināro zāļu ražošana nenotiek, tās visas ir ievestas, īpaši jau runājot par antibakteriāliem līdzekļiem. Valstīs, kur lielražošana un arī lopkopība ir augsti attīstīta, ražo pavisam citas paaudzes antibiotikas vai antibakteriālos līdzekļus. Tur viņi šim procesam cauri izgājuši vismaz pirms divdesmit gadiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv