Latvijai globālā sasilšana — pat izdevīga
Aizejošais — atkal vissiltākais
Vējaino, lietaino vasaru un rudeņu, bezsniega ziemu dēļ arvien lielāks satraukums par to, kas notiek ar klimatu, nu ir ne vien lauksaimniekiem, mežu izstrādātājiem, bet pat dabas norisēs līdz šim maz ieinteresētajiem pilsētniekiem. Pirmie ir satraukti, vai nenoslīks raža, vai no mežiem sagatavotos kokmateriālus varēs izvest, otrie vairs īsti nesaprot, kad izdevīgāk atvaļinājumā iet, lai vairāk iznāk saulē gozēties.
Kamēr ietekmīgu valstu vadītāji vēl diskutē, vai un cik katrai jādara globālās sasilšanas ierobežošanai, reāli ātri jau ziemeļos un dienvidos kūst ledāji, līdz šim pat ļoti stabila klimata vietās pasaulē uzrodas ilgstoši sausuma periodi, ko nomaina lietavas. Klimats ir kļuvis ļoti nestabils. Stabila vairs ir tikai viena prognoze — kļūst arvien siltāks! Nupat publicētais Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas paziņojums par 2016. gadu vēsta, ka tas ir bijis karstākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Salīdzinājumā ar pirmsindustrializācijas laikmeta temperatūru pērn tā visai planētai jau bija pieaugusi par 1,2 grādiem. Atcerēsimies, ka siltuma rekordu jau bija sasniedzis arī 2015. gads. Vēl karstākas šīs ziņas padara novērojumi, ka 16 no 17 karstākajiem gadiem ir novēroti tieši šajā gadsimtā. Domājams, jau tagad var prognozēt, ka arī šis būs karsts, ja ne kārtējais karstākais gads. Tikmēr zinātnieki brīdina, ka jau katastrofālas sekas radīs gads, kad planētas temperatūra būs pakāpusies par 2 grādiem. Ja uzsildīšanu nepiebremzēs, tas var pienākt jau tuvākajos pāris desmit gados.
KAD SILTUMS NĀK. Pat ledus kalni vispirms audzē lāstekas, tad kļūst par strautiem. Julitas Klušas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv