Labākais līdzeklis pret laimes zagļiem
Ģimene ir kā maza pasaulīte lielajā, visiem kopīgajā pasaulē — notikumi ārpusē, jo īpaši sliktie, netiek simtprocentīgi pārnesti uz ģimeni, tādēļ mazāk ietekmē laimes sajūtu, noskaidrots nupat veiktajā ikgadējā pētījumā Amigo laimes indekss. Pētījuma rezultāti rāda, ka ģimenēs gan pieaugušie, gan bērni jūtas laimīgāki nekā ārējā vidē: skolā, darbā, sabiedrībā. Un tā ir labā ziņa.
Ģimene kā laimes sala
Arī profesionālās gaitās novērots, ka tieši ģimene ir tā vieta, kurā bērns jūtas pasargāts, saprasts, uzklausīts, mīlēts un pieņemts. Bērni vienmēr savā ģimenē atrod sev vistuvāko ģimenes locekli, kuram var pilnībā uzticēties un kurš viņu saprot. Ja ģimenē izveidojusies šāda uz savstarpēju atbalstu būvēta vide, ikvienam tās loceklim ir vieglāk pārvarēt ārpasaulē piedzīvotās negācijas. Ģimene kļūst par iedvesmas avotu, kurā rast mierinājumu un atgūt spēkus.
Svarīgs priekšnoteikums ģimenes laimei ir kopīgas vērtības, kuras ieaudzinātas bērniem no mazām dienām. Ikdienā, strādājot ar ģimenēm, redzams, ka katrā ir citāda vērtību sistēma, tomēr var atrast arī daudz kopīga. Ja ģimene ir definējusi savas galvenās vērtības, tās locekļi pie šīm vērtībām pieturēsies un tās aizstāvēs.
Piemēram, ja ģimene savā «vērtību grozā» ielikusi tādas vērtības kā savstarpēja mīlestība, cieņa, atbalsta sniegšana un uzticēšanās, kas ir visai ģimenei saprotami orientieri, tad visi ģimenes locekļi cenšas tos ievērot un tiem sekot. Īpaši bērniem tas ir ļoti svarīgi, ja viņi zina, ko vecāki no viņiem sagaida un ar kādu atbalstu no savas ģimenes viņi var rēķināties. Bērni saprot, kādas ģimenes vērtības arī viņiem ir jānosargā gan ar savu uzvedību, gan savstarpējo mijiedarbību sabiedrībā.
Ko darīt ar ģimenes ēnas pusēm?
Taču ikdienas darbs izgaismo arī tādas ģimenes, kurās nav šīs uzticēšanās, savstarpējās izpratnes un otra pieņemšanas. Tad bērns atsvešinās, meklē citas atbalsta gūšanas iespējas, piemēram, draugus ārpus skolas, pārmērīgu aizraušanos ar datorspēlēm. Tiek pamestas novārtā iesāktās nodarbes, pieaug bērna vientulības sajūta. Arī minētais pētījums rāda, ka vecāku nesaprasti bērni kļūst nedisciplinētāki, biežāk iesaistās avantūrās, piemēram, meklējot jaunas draudzības internetā un bez vecāku ziņas satiekoties ar tīmeklī iepazītiem svešiniekiem.
Kā to pārvarēt un mainīt uz labo pusi? Pirmais ir vecāku vēlme un prasme atgūt uzticēšanos. Vecākiem ir ļoti būtiski nezaudēt drosmi un apņemšanos, ja neizdodas bērnu uzticību atgūt tik ātri, kā iecerēts. Padošanās būs arī slikts piemērs bērniem, kuri to var pieņemt kā mācību, ka nav vērts censties.
Kopīgiem spēkiem pret laimes zagļiem
Ikvienai ģimenei, arī tām, kas sevi uzskata par laimīgām, nākas saskarties ar «laimes zagļiem». Par galveno laimes zagli vecāki min laika trūkumu, kas liedz pietiekami daudz būt blakus savam bērnam. Daudziem pietrūkst kopā pavadītā laika attiecības stiprinošām nodarbēm: kopīgiem filmu vakariem, spēļu spēlēšanai, dienas gaitā notikušo situāciju izrunāšanai, pietrūkst laika pārdomāta padoma sniegšanai savam bērnam. Viss notiek steigā, un vecāki paši apzinās, ka sniegtais atbalsts bērnam nav pārdomāts. Tāpat pieaug vecāku noslogotība darbā. Gados jaunākiem vecākiem nereti ir izteikta vēlme sevi apliecināt profesionālajā jomā. Šos iemeslus vecāki min visbiežāk, jūtoties vainīgi un neapmierināti paši ar sevi. Bērna lielā slodze skolā arī ir būtisks laika trūkuma iemesls, jo lielāko daļu vakara cēliena aizpilda mājas darbu sagatavošana, kas ļoti bieži ievelkas līdz vēlai stundai, nogurdinot bērnu un izraisot vecākos nervozitāti. Nepacietības sajūta aug augumā, un tas neveicina pozitīvu abpusēju savstarpējo saskarsmi.
Šo situāciju uz labo pusi var mainīt tikai ar vecāku patiesu vēlmi un apņemšanos. Iesaku sākt ar ģimenes paradumu inventarizāciju; pārskatot un pārdomājot, kas līdz šim bijis nepareizi, traucējis, nav izdevies, ko visi kopā vēlas izmainīt. Katra izmaiņa ir īstenojama pakāpeniski, nesteidzoties.
Piemēram, vecāki jūt, ka ir zudusi savstarpējā uzticēšanās ar bērnu un bērns it kā noslēdzas sevī. Tas ir signāls, kas noteikti jāņem vērā. Vecākiem ir jāizanalizē ierastie ģimenes paradumi. Tas palīdzēs atrast šīs situācijas cēloni. Var atklāties, ka savstarpēja izrunāšanās un dalīšanās citam ar citu nav bijusi kā ģimenes vērtība. Prioritāšu pārskatīšana bieži vien ir atskaites punkts brīvā laika atrašanai. Ieviesiet paradumu ģimenē ik vakaru veltīt laiku sarunai par dienas gaitām. Šai sarunai nav jābūt ilgai, taču tai ir nepieciešama jūsu nedalīta uzmanība.
Jauno vērtību iedzīvināšanas laikā ļoti svarīgi ir citam citu atbalstīt un saprast, nolemto pārraudzīt un savstarpēji atgādināt. Svarīgi regulāri sanākt kopā un dalīties ar sastaptajām grūtībām jauno ģimenes vērtību iedzīvināšanas laikā. Ģimenei kopīgi, patiesā sirsnībā un izpratnē viss izdosies!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv