Bēgļi, kuru nav
Pagājušajā nedēļā Polijas prese vēstīja par šajā valstī parādījušos iniciatīvu noteikt kvotas viesstrādniekiem no trešajām, Eiropas Savienībā (ES) neietilpstošajām valstīm. Iniciatīva acīm redzami ir mēģinājums ierobežot viesstrādnieku pieplūdumu no Ukrainas, un ļoti ticams, ka iecere arī materializēsies konkrētos likumos, jo viesstrādnieku pūļi no krīzes pārņemtās Ukrainas rada aizvien vairāk galvassāpju Polijas varas iestādēm.
Īpaši ir vērts piebilst, ka daļa šo cilvēku de facto ir nevis viesstrādnieki, bet gan bēgļi no nebeidzamās karadarbības pārņemtajiem Ukrainas austrumiem, lai gan par bēgļiem nedz Eiropas, nedz Ukrainas varas iestādes viņus neuzskata. Neviens pat nevar precīzi pateikt, cik cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas Ukrainas Doņeckas un Luganskas apgabalos, bēgot kā no kara (kas oficiāli saucas par pretterorisma operāciju), tā no sev nepieņemamas varas. Visbiežāk tiek minēti vismaz trīs miljoni cilvēku, taču domājams, ka patiesais de facto bēgļu skaits ir lielāks. Viena daļa no viņiem ir devusies uz Krieviju, otra — uz Eiropas valstīm, galvenokārt Poliju, bet vēl citi mēģina atrast sev vietu pārējā Ukrainā, kura labi ja ir spējīga viņus atbalstīt ar pašu minimumu nepieciešamā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv