Draudzība mūža garumā
Šajā Valmierieša numurā, kā jau piedien februāra mēnesī, par jūtām un — par kādu īpašu igauni, kas atzīsies mīlestībā savai jaunības pilsētai Valmierai.
Vairāk nekā pusi gadsimta, no 1914. līdz 1918. gadam, latviešu rakstnieku darbus Igaunijā tulkoja un popularizēja Kārlis (Karps) Abens (1896 — 1976), Tartu Valsts universitātes docents, daudzu publikāciju autors. Valodnieks. Latviešu – igauņu un igauņu – latviešu vārdnīcu sastādītājs. Rosīgais kultūras darbinieks 40. – 70 gados daudzkārt viesojās Rīgā, lasot lekcijas Latvijas Valsts universitātē. 1967. gada vasarā kādreizējais Valmieras skolotāju semināra audzēknis, apmeklējot skolotāju semināra audzēkņu salidojumu, atrada laiku paviesoties arī laikraksta Liesma redakcijā.
SEMINĀRISTA PIEZĪMES
Par redzēto, sajusto un pārdzīvoto lasāms sirsnīgajā, atmiņu cauraustajā garstāstā „Manu jauno dienu pilsētā Valmierā” (1972.):
„Manās jaunības dienās Valmiera bija izvietojusies tikai upes labajā krastā. Viņpus upes pletās noras. Mēs, bursaki (tā sauca semināra audzēkņus), mācību brīvlaikam sākoties, soļojām ar savām tarbām un čemodāniem uz kilometrus pusotra vai divus attālo staciju pāri klajam laukam pa aizputināto lielceļu. Šobrīd šeit uzcelts jauns pilsētas rajons ar dzīvojamām mājām un rūpnīcu korpusiem. Semināra ēka toreiz atradās apmēram kilometru no pilsētas nostāk, augstā Gaujas krastā. Tagad pilsēta aizsniegusi šo vietu un pavirzījusies vēl tālāk. [..]
BRĪVAJĀ LAIKĀ. Pastaigā pie Valterkalniņa. Foto no Valmieras muzeja krājuma
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv