Mūžs ar zelta spīdumu
Esmu ciemos pie viena no Valmieras zelta pāriem — JĀŅA un DZIDRAS KRĒSLIŅIEM — un kopīgi šķirstām Dzidras māsas dāvināto albumu ar fotogrāfijām, kas uzņemtas viesnīcas «Wolmar» restorānā par godu laulībā nodzīvotajiem 50 gadiem radiņu sarīkotajās svinībās. Abi to vaininieki uz bildēm izskatās kā tikko iemīlējušies — priecīgi, starojoši.
Līdzīgi kā citi jaunieši, Jānis un Dzidra sapazinušies kādā no tolaik tik populārajām ballēm. Jānis pastāstīja, ka brīvdienās bieži gājis uz dejām Vecpuišu parka kultūras namā: «Kad Dzidru pirmoreiz satiku, vispirms biju uzlūdzis citu meiteni, bet viņa nenāca, jo pašai te esot savs draugs. Otra nemācēja dancot, beidzot paņēmu šo. Pēc balles aizvadīju līdz mājai. Pa reizei atkal satikāmies, gāju pie Dzidras ciemos, aizbraucām arī pie viņas mammas uz laukiem un pēc gada apprecējāmies.»
«Pārnākusi no ballēm, mājas saimniecei parasti stāstīju, kā gājis: viens puisis bija mazs, otrs resns, trešais piedzēries, vēl citam tumši mati. Nezinu, kāpēc tie tumšmatainie nepatika. Varbūt tādēļ, ka man pašai mati bija tumši. Tante vienmēr teica — tikmēr tu tos puišus brāķēsi, kamēr paliksi bešā. Bet biju uzstādījusi sev mērķi, ka mans puisis būs tievs, garš, ar gaišiem matiem. Un tāds arī pats mani atrada. Arī maniem saimniekiem Jānis uzreiz iepatikās. Kad apprecējāmies, nekādi jaunie vairs nebijām. Jānim bija 27 gadi, man 28. Laikam tāpēc tante satraucās,» atcerējās Dzidra.
JĀNIS UN DZIDRA KRĒSLIŅI savā kāzu dienā. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv