Eiropas Savienība, pensijas vecumam tuvojoties
Uz pārāk skaļo ar Turciju saistīto diplomātisko skandālu fona sabiedrības uzmanības it kā otrā plānā palikusi Eiropas dzīvei daudz būtiskākā 9. un 10. martā Briselē notikusī Eiropadomes sēde. Tajā ES valstu un valdību vadītāji apsprieda jautājumus, kas saistīti ar ES ekonomisko attīstību un nākotni. Tās scenāriji ir ieskicēti Eiropas Komisijas sagatavotajā un tās prezidenta Žana Kloda Junkera 1. martā publiskotajā «Baltajā grāmatā», kurā izklāstītas piecas alternatīvas ES nākotnei pēc Lielbritānijas Brexit.
Pirmais scenārijs piedāvā ES palikt kā līdz šim, otrais — ja dalībvalstis turpmāk nespēs kopīgi un apņēmīgi rīkoties tādās jomās kā migrācija, drošība, aizsardzība, vismaz koncentrēties uz vienoto tirgu. Trešais scenārijs ir — vienots virziens, bet atšķirīgi ātrumi: dalībvalstis, kas gatavas virzīties uz priekšu ātrāk, to arī ātrāk dara, bet pārējās var iesaistīties, kad vēlas. Ceturtais scenārijs paredz kolektīvu rīcību tikai konkrētās jomās, bet tās, kur tas nav iespējams, atstāj nacionālajām valdībām. Piektais scenārijs ir — «pilna ātruma Eiropa», kas būtu dziļāka valstu integrācija un vairāk pilnvaru, resursu un lēmumu pieņemšanas tiesību visās jomās. Šis scenārijs, cik saprotu, valstu valdībām pašām izlemšanai atstāj vien nebūtiskus jautājumus.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv