Ne par visu ir jāmaksā
Nesen runājos ar kādu pensionāri, kura stāstīja, ka spēj iztikt ar samērā mazu pensiju, ka sanāk gan ēšanai, gan komunālajiem maksājumiem. Zinot, ka kundze visu mūžu bijusi liela mākslas mīļotāja, pajautāju, vai kādreiz atļaujas aiziet uz teātri.
Sirmgalve teica, ka var vaļsirdīgi izstāstīt, kā kārto savu kultūras kalendāru, proti, uz teātri ejot, kad tas piedāvā īpašas un zemākas cenas pensionāriem, viņa nopirkusi arī Valmieras kultūras karti un izmanto katru iespēju kādu koncertu noklausīties lētāk, taču, kas šķita vēl svarīgāk un būtībā praktisks padoms daudziem no mums, kuri nevar atļauties visu, ko sirds kāro: mēneša pašā sākumā jāizpēta viss kultūras notikumu saraksts, ko kultūras centrs, bibliotēka, muzejs, baznīca piedāvā, un sanākot, ka teju trešdaļa pasākumu ir bez maksas vai par ļoti simbolisku samaksu, ziedojumiem. Kundze rādīja savu aktivitāšu plānotāju, un teikšu atklāti: bija pārsteigums, ka katru nedēļu, citkārt pat divreiz tajā ierakstīti notikumi, kurus baudot nav jāšķiras ne no centa.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv