Liberāli neskaidrs jautājums
Ar vakardienu Latvijā formāli īstenots jau pasen lolots pasākums — atvērts dabasgāzes tirgus. Atsevišķs stāsts par to, cik šajā procesā patiešām nacionālo interešu, cik tālredzīgas importētas politiski ekonomiskās stratēģijas. Gala beigās — cik izdevīgs šāds dabasgāzes tirgus katram konkrētam maciņam. Tieši par to, ko, nedaudz pārfrāzējot Raiņa vārsmas, tagad varēs lētāk saņemt katrs viens, vislielākās bažas. Jo — par to ne pušplēsta vārda nav rakstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotā priekšrakstā Dabasgāzes tirgus atvēršanas mērķis un ieguvumi. Protams, sadaļā Ieguvumi valstij ir tikai loģiski nevienā no deviņiem punktiem nepieskarties mazajam cilvēkam, arī sadaļā Ieguvumi uzņēmumiem par to ne vārda, tur sešos punktos dominē vārds izvēle.
Visbeidzot sadaļa Ieguvumi mājsaimniecībām, kurā tad nu vajadzētu būt skaidram par 3. aprīļa bonusiem. Taču arī te septiņos punktos vienīgā, iespējams, cerīgā atsauce par jauno dabasgāzes cenu ir «iespēja saņemt dabasgāzi par regulētu dabasgāzes cenu» un norāde, ka būs «caurredzams noteiktās cenas mehānisms». Ne vārda par to, ka konkurences rezultātā patērētājam, kurš sadzīvē lieto dabasgāzi, pie jaunās kārtības kaut kas varētu būt arī reāli lētāks par līdz šim maksāto.
Konkurence solās būt pamatīga — pieteikušies 15 pretendenti. Faktiski tur varētu būt arī pussimts gribētāju, no tā situācija būtiski nemainītos. Jo neviens no piedāvātājiem vienalga nevarētu iztikt bez dabasgāzes uzglabāšanas, un šādu iespēju Latvijā pagaidām piedāvā tikai Inčukalna pazemes gāzes krātuve. Jā, ir vēl Lietuvā Klaipēdas ostā peldošais naftas terminālis, taču tam vairāk ir pārpumpēšanas stacijas funkcija, lai tiktu galā vispirms jau ar to slānekļa gāzi, ko ar tankkuģiem gādā šurp no ieguves vietām ASV.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv