Politiska izšķiršanās par nodokļu sakām
Kā atgādinājums par cerību pilno Atmodas laiku atmiņā reizēm ieskanas Edgara Liepiņa dziedājums: Mežā būdiņu tev celšu, kur mums abiem apmesties. Jautri un daudzsološi. Tad ne viens vien spēka vīrs steidza, ja ne gluži meža vidū, vismaz atgūtajā senču zemē ne tikai būdiņu, bet dzīvojamo māju sliet. Pats saviem spēkiem, palīdzību neprasot nedz no fondiem, nedz valsts un pašvaldības.
Taču, kamēr vieni mājas un ēkas saimniekošanai cēla vai atgūtās atjaunoja, citi jau lēma par nodokļiem. 1997. gada 4. jūnijā pieņemtais, Saeimas priekšsēdētāja Alfrēda Čepāņa Valsts prezidenta vietā izsludinātais Likums «Par nekustamā īpašuma nodokli» noteica: «Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru.»
Naudu valsts kasē vajadzēja, un visdrošāk bija ievākt artavas no priecīgajiem īpašumus atguvušajiem vai ieguvušajiem: ne mežā slieto būdiņu, ne daudzdzīvokļu namu nekur taču noslēpt nevarēja, jo visi tika ierakstīti Zemesgrāmatā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv