Pastāvēs, kas pārvērtīsies
Tā savulaik, aicinot mainīties uz augšu, mācījis dižais latvju dzejnieks Rainis. Kaut arī pirms pāris gadiem atzīmējām 150 gadu jubileju kopš klasiķa nākšanas pasaulē, viņa idejas ne tik daudz tautā kā valsts politiskajā vidē joprojām dzīvo un nereti arī uzvar. Tāpēc arī deputāti, ievēlēti no konkrētām partijām, taču netikuši kārotajos posteņos vai kāda cita iemesla dēļ, bieži vien mēdz paziņot par pēkšņu ticības maiņu, jo līdz šim viņi kā akli kaķēni maldījušies tumsā, bet nu beidzot atvērušās acis un pamodusies sirdsapziņa liek rīkoties radikāli un atstāt tādas sliktas partijas rindas, kurās labiekārtojušies korumpanti un nožēlojami pašlabuma meklētāji.
Varbūt vēl kāds atceras tā saucamā Olšteina sešinieka skandalozo demaršu no Zatlera Reformu partijas — tikko kā ievēlētie deputāti steigšus pameta frakciju, izpelnoties nosodījumu gan no bijušajiem parteigenossēm, gan politisko notikumu vērtētājiem, lai arī nebija jābūt diplomētam politologam, lai saprastu, ka jaunieši vienkārši nevēlas samierināties ar viņiem atvēlēto lomu pie ratiem, kamēr partijas krējums koķetē ar Saskaņu par kopīgas valdības veidošanu.