Bibliotēka — tā ir apgaismība

Artis: — Eiropas Savienība piedāvā dažādus formātus biedrībām, institūcijām sadarboties, un viens no tiem ir bibliotēku sadarbības formāts. Teikšu godīgi, ka agrāk tam nepievērsu uzmanību, jo EP esmu tikai trešo gadu, bet pagājušajā gadā latviešu bibliotekāri, kas tur ieradās, mani pirmo reizi uzaicināja uz savu izstādi, un es biju pārsteigts par to aktualitāti, ko viņi piedāvāja — dažādas interaktīvas lietas, virtuālo bibliotēku un pārējās, un šogad es jau kļuvu par viņu kārtīgu atbalstītāju. Visas ES bibliotekāri piedāvāja izveidot lasāmo grāmatu sarakstu. Domāju, ka galvenais mērķis Europe Direct un bibliotekāru organizācijai ir atgādināt cilvēkiem un jaunajai paaudzei, cik īstenībā bibliotēkas ir nozīmīgas. Pašreiz ir īstais laiks, jo mēs, skatoties uz saviem bērniem vai pusaudžiem, redzam, ka ne visiem varbūt interesē aiziet uz to bibliotēku palasīt grāmatu. Citiem liekas, ka interneta tehnoloģijas nobīdīs bibliotēku malā, jo tad, kad izdomāja šo elektronisko lasīšanas veidu, vienubrīd valdīja uzskats, ka vispār vairs grāmatas netiks iespiestas un nebūs vajadzīgas, bet tas nav noticis un nenotiks. To pašu redzam mūzikā — pārgājām uz CD, pēc tam uz USB un pārējiem, taču patlaban pasaulē tiek meklētas fabrikas, kurās vēl ir saglabājušās iekārtas, kas var iespiest skaņuplates, pēc kā atkal pamodies pieprasījums. Es domāju, ka ar bibliotēkām ir līdzīgi. Man kā bijušajam ViA rektoram, protams, vienmēr ir prieks ierasties Valmierā un paskatīties, cik tālu pilsēta attīstījusies un cik attīstījusies integrētā bibliotēka, kas vienmēr bijusi starp aktīvākajām Latvijā. Kā dzirdēju no vadītājas, grāmatu un materiālu klāsts ir ļoti plašs — 120000, liels ir arī lasītāju skaits, tā ka ir pietiekami daudz, ar ko lepoties.

Publisko bibliotēku 2020 lasīšanas programmā Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks ieteicis Aleksandra Čaka Mūžības skartos, kuru tulkošanu angļu valodā rosinājis, vēl būdams aizsardzības ministrs, Māra Bērziņa Svina garšu un Jura Rubeņa Viņa un viņš. Jāņa Līgata foto