Augt garīgi — dzīves nepieciešamība

Skolotāja savā skolā

Sākot iepazīšanos, uzzinu, ka Gundega no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir mācījusies Valmierā, Viestura vidusskolā. Tagad viņai dota iespēja strādāt savā skolā par angļu valodas skolotāju vidusskolas klasēs. Gundega stāsta, ka viņai Viesturos latviešu valodu mācījusi brīnišķīga skolotāja Dace Dalbiņa, kura pratusi ieinteresēt par latviešu valodu un literatūru. Varbūt tieši skolotājas ietekmē Gundega iestājusies LU Filoloģijas fakultātē, taču pēc diviem studiju gadiem sapratusi, ka tas tomēr nav un nebūs īsti viņai. Gundega atceras: «Vairāk vilināja teoloģija. Vasarās dzīvoju laukos pie vecmāmiņas, kas bija dievticīga. Tieši vecmāmiņa man daudz stāstīja par Dievu, un man tas bija kā aizliegtais saldais auglis. Mana draudzene, kas mācījās LU nesen atjaunotajā Teoloģijas fakultātē, aizraujoši stāstīja par savām studijām. Man tas likās vilinoši, nolēmu: arī es tur studēšu! Biju kristīta un iesvētīta Mazsalacas Dievnamā, jo to apmeklēja mana vecmāmiņa. Teoloģijas fakultātē kopā pavadītie pieci mācību gadi bija viens no skaistākajiem laikiem manā dzīvē. Jauki studiju biedri, interesanti pasniedzēji, saliedēts kolektīvs un draudzīga atmosfēra, neskatoties uz to, ka kopā mācījās dažādu konfesiju pārstāvji. Tas pavēra plašāku redzējumu — Dievs ir viens! Latvijā sievietes par mācītājām neordinē, bet ārzemēs to dara. Tad nu klusībā auklēju domu — kad pabeigšu studijas, došos uz ārzemēm. Bet izrādījās, ka Dievam priekš manis bija cits plāns. Trešajā kursā pieteicās meitiņa. Izveidojās ģimene.