Jauni draugi, jauna pieredze

Kārlis: Pavadījām tur nedēļu, ieguvām arī daudz jaunu draugu no Rumānijas un Portugāles. Ar rumāņiem izveidojās labākas attiecības, jo portugāļi sliktāk zināja angļu valodu.

Lauris: Katru dienu bija kādas aktivitātes, pirmajās dienās aplūkojām pašu pilsētu, kurā uzturējāmies, bet nākamajās dienās devāmies mazliet tālāk apskatīt arī dabu. Grupā bijām desmit naukšēnieši, ieskaitot mūsu galveno līderi Austri Laubertu, kas patlaban strādā Rīgā, tāpēc nevarēja ierasties.

Alvīne: Bijām sadalīti vairākās grupās, lai piedalītos dažādās spēlēs — bija jāstaigā pa pilsētu un jātaisa selfiji vai jāfotografē daba, vai, piemēram, jāatbild angliski uz jautājumiem par Eiropas Savienību. Ne jau visi ļoti labi prata angļu valodu, tāpēc vieglāk bija sarunāties ar rumāņiem.

Kas jūs Portugālē pārsteidza?

Alvīne: Ļoti daudz augļu, lētas melones — par 19 centiem kilogramā, tas likās citādi nekā Latvijā, bet redzējām arī lietas, kuras bija dārgākas, kā, piemēram, cigaretes. Es to nezinātu, bet draugi, kuriem vajadzēja pirkt, juta šo atšķirību.

Kārlis: Neierasti, ka, ejot pa ielu, varēja pastiept roku un noplūkt augļus — citronus vai apelsīnus, par to neviens neko nepārmeta. Portugālē populāri ir vīni, taču vēl populārāks ir alus.

Gribētu kādreiz vēl padzīvot šajā zemē ilgāk par nedēļu?

Lauris: No vienas puses — jā, jo, salīdzinot ar mūsu laika apstākļiem, tur bija patīkami silts un mūsu uzturēšanās laikā vispār nelija, bet ēdiena ziņā mums, latviešiem, nepatika tas, ka viņi nelieto gandrīz nekādas garšvielas, un, iespējams, tas apstāklis būtu noteicošais, ka ilgāk par nedēļu tur uzturēties nevajag.

PROJEKTA ERASMUS+ DALĪBNIEKI, tostarp naukšēnieši Alvīne Janševska, Alīna Veidmane, Madara Irbe, Jete Zumente, Dace Dālberga, Kārlis Pūce, Lauris Kazakēvičs, Austris Lauberts, Markuss Mazurs un Raimonds Vācietis.