Atdzimst Zundas rija
Dikļu muižas kalpotājam Jānim bijis tikai septiņpadsmit, kad vācu teātrī redzētās Šillera lugas «Laupītāji» izrādes iespaidā viņš iejūsmināts sācis to pārtulkot latviski, visticamāk pat nezinādams, cik šis solis nozīmīgs dzimstošajai latviešu kultūrai: 1818. gadā muižas rijā (pēc citiem avotiem — šķūnī) notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā. Pats Jānis bijis, kā tagad teiktu, trīs vienā — tulkotājs, režisors un aktieris: tēlojis Kārli Moru, citās lomās iejutušies pārējie muižas ļaudis. Saglabājušās ziņas, ka uzveduma iespaids bijis gana liels, lai toreizējie teātra spēlētāji vēlāk uzvārdu došanas laikā sev izvēlētos izrādes varoņu vārdus (interesanti, kāda izcelsme Peitānu Jāņa uzvārdam?)
Nākamgad tātad apaļie 200 kopš latviešu teātra pirmajiem nedrošajiem šļupstiem, un Dikļu amatierteātris tam jau gatavojas. Taču pirmās bezdelīgas lomā šoreiz Dikļos bija bērzainieši, kas Eiropas Kultūras mantojuma dienās vēsturiskajā Zundas rijā uzveda savu iestudējumu «Pārcilvēki» pēc Ādolfa Alunāna un Andreja Upīša darbu motīviem Andra Liepiņa režijā.
ATKAL BŪS TEĀTRIS. Pie vēsturiskās Zundas rijas. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv