Bucīša laimīgā atgriešanās
Ieraugot sociālajos tīklos pazuduša runcīša foto, sapratu, ka runa ir par šķirnes kaķi. Pierakstīju minēto telefona numuru, lai pēc kāda laika par kaķīša likteni painteresētos — gribējās uzzināt, vai saimniekiem palaimējies mīluli atrast. No sirds nopriecājos, ka kaķītis atradies! Par Bucīti un viņa laimīgo atgriešanos laipni piekrita pastāstīt ELVIJS un KRISTĪNE JANSONI.
Mazais lauvēnsAbesīnijas šķirnes runcīti jaunā ģimenīte iegādājusies Tukuma audzētavā. Kristīne: «Tolaik vēl bijām divi. Jutām, ka mājās pietrūkst dzīvīguma, ka jāpieņem kāds mīļdzīvnieciņš. Es esmu kaķu mīle, vīram labāk patīk suņi, bet viņš man piekāpās. Biju ieskatījusies abesīniešos. Starp citu, šī šķirne skaitoties viena no vecākajām.» Elvijs: «Patiesībā man pašam jau ir bijuši kaķi — siāmieši. Dzirdēts, ka viņi pēc rakstura esot nejauki, bet tā nebūt nav. Salīdzinājumā ar siāmiešiem mūsu abesīnietis izrādījās īsts mazs lauvēns.» Sākumā Bucītis esot pilnībā atbildis iepriekšējam raksturojumam, bet viss mainījies pēc veterinārās klīnikas apmeklējuma, kur viņam nodarītas sāpes. Pēc šī pārdzīvojuma, pat sajūtot citu dzīvnieku smaku, kas acīmredzot asociējās ar klīnikā piedzīvoto, kļuvis nemierīgs, šņācis. Kristīne: «Ar mājiniekiem Bucis bija mīļāks par mīļu. Ikreiz, mums pārnākot mājās, sagaidīja pie durvīm, ar lielu interesi piedalījās visā, ko darīja saimnieki, vienalga, vai tika krāmēti skapji, mizoti kartupeļi, veikts remonts vai smērētas brokastu maizītes. No rītiem bija kā modinātājs — vēl pirms pulkstenis nozvanījis, deguns un mute man bija nomazgāta. Ja uz to nereaģēju, sekoja maigs kodiens degunā — bet zobi jau tāpat asi, lai cik maigi kosts... Sestdiena nebija attaisnojums, lai gulētu ilgāk un Bucim brokastis pasniegtu vēlāk. Šīs šķirnes kaķi liks saimniekam izkustēties, grib viņš to vai ne, jo abesīnietim ir vajadzīgs vairāk uzmanības nekā citiem kaķiem. Ja netika spēlētas ķerenes vai pietrūka uzmanības, nagi tika palaisti, kur nedrīkst — dīvāna stūros, tapetēs istabas stūros. Tāda saimnieku uzmanības pievēršana nostrādāja vienmēr. Ja mājās būtu divi abesīnieši, tie paši viens otru izklaidētu un patracinātu. Esmu dzirdējusi, ka tāpēc tie, kas paņēmuši vienu, pēc laika paņem otru abesīnieti. Protams, tā ir dubulta atbildība un rūpes, bet arī dubults prieks. Bucis ir liels kārumnieks uz kaķu našķiem (desiņām un gardumiem). Redzot, ka dabūs kārumu, iemācīto komandu «griezties» jau pilda bez prasīšanas, pietiek ar vienu rokas mājienu. Mīļš bez gala! Nenožēloju, ka biju izvēlējusies šīs šķirnes kaķi.»