Kapi nevar būt nepareizi

- 2.Novembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Pagājušajā piektdienā, ieradušies Naukšēnu novadā, vispirms dodamies uz Eriņiem, kur izsludināta Ebreju kapu sakopšanas talka. Diemžēl vairākums uzrunāto par tādiem kapiem maz ko bija dzirdējuši, līdz kamēr kāds jauns uzņēmējs mums parādīja pareizo virzienu, kurp doties. Pa ceļam vēl satiekam rūjienieti Ati, kas uz talku ieradies no pilsētas otra gala.

Pirmā, kura trāpās pa rokai notikuma vietā, ir viena no šī pasākuma iniciatorēm, Ķoņu pagasta bibliotekāre un kultūras dzīves organizatore EGITA PODNIECE: «Pie manis atnāca Andris Dukurs, teica, ka ir tādi kapi, un izstāstīja savu sāpi par nekopto vietu. Domāju: jāskatās, ko te varam izdarīt. Tā arī atnācām, apskatījām, taču par šo vietu nav nekādas informācijas, cik meklēts un jautāts vietējiem, zina varbūt, ka tādi kapi ir, bet, kāpēc tie tur, — ne. Tā nu izlēmām ķerties klāt, lai pagastā būtu par vienu sakoptu vietu vairāk. Kopā ar iniciatoru Andri iecēlām Daini Ozolu par ainavas arhitektu, bet es vairāk rūpējos par tīri organizatoriskām lietām — sarunāt, nopublicēt, uzrunāt pareizos cilvēkus, lai tiktu līdz šim procesam, bet tagad es arī esmu tikai talciniece. Šodien galvenais — izcirst sīkos krūmus un saprast šo kapu struktūru, jo diez vai vienā piegājienā spēsim uzcelt un nostiprināt nogāztās kapu plāksnes, taču gribētos, lai arī tās tiktu skaisti saliktas, kā tām būtu jābūt.» Atceras talkas rosinātājs ANDRIS DUKURS: «Rūjienas 1941. gada avīzē Tālava nopublicēts, ka nu ir miers un Rūjiena no žīdiem iztīrīta — Ulmaņa laikā viņu te bija nepilns simts. Vācu laikā ebrejus nošāva, pēc tam padomju laikā 20 gadus neviens pat nerunāja par tādiem ebrejiem — kaut kādi nezināmi padomju aktīvisti, un viss. Tikai sešdesmitajos gados atbrauca izmeklētāji, kādus divus sameklēja un notiesāja par to ebreju šaušanu, notika arī pārapbedīšana. Viena daļa atdusas šeit, vēl viena Bērtuļa kapos. Šau­šana notika divās vietās — tos pie  Oleriem izraka, bet Naukšēnos, kur pēc tam šāva, tā arī palika. Unikālākais ir, ka radīts tāds kā speciāls piemineklis antisemītismam, nosaucot visus par padomju aktīvistiem, — uz vienas plāksnes visi ebreju uzvārdi, otra kapu plāksne, tieši tāda pati, bet ar latviešu aktīvistu uzvārdiem 20 metrus tālāk — lai nav kopā. Tas termins krievžīdu komunisms tik dziļi iesakņojies apziņā, krievi — okupanti, žīdi — blēži un tautas nodevēji, ka vēl šodien netiekam no tā vaļā, šķirojot nošautos pareizajos un nepareizajos. Pie tam vēl izrādās, ka tās kapu plāksnes savāktas no Oleru baroniem, vecie uzraksti noslīpēti un iekalti jauni.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru