Vitamīniem bagātinātais valsts iztikas avots
Ministru kabinets šodienas sēdē pat omulīgi var lemt gan par valsts pārvaldes profesionālo pilnveidi labāka tiesiska regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās, gan grozīt noteikumus par transportējamām spiedieniekārtām, vai arī spriest par dividendēs izmaksājamo «Rīgas cirka» peļņas daļu. Gada galvenais darbs ir padarīts: kabineta izstrādāto 2018. gada valsts budžetu ceturtdien Saeima, 59 deputātiem balsojot «par», 37 — «pret», apstiprināja.
2018. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 8,75 miljardi eiro, izdevumi — 8,95 miljardi eiro. Salīdzinot ar šī gada budžetu, nākamgad valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki, izdevumi gan arī par 625 miljoniem eiro lielāki.
Vairāki finanšu eksperti jau paguvuši atzinīgi novērtēt budžeta pieņemšanas gaitu, ka lemšana par nākamā gada naudām nav ieilgusi vēlās nakts stundās, bet gan saprātīgi turpināta divas dienas. Arī uzņēmēji, lai gan ne visi ir apmierināti ar nākamajā gadā paredzēto nodokļu reformu, vismaz ir gandarīti, ka pēdējā brīdī jauni nodokļi vai pārsteigumi netika iebalsoti.
Valdības, it sevišķi premjerministra Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas, prestižam noteikti par labu nāks, ka atbilstoši solījumiem sekmīgi ir izdevies atvairīt «deputātu kvotu» uzbrukumu. Neņemot vērā iepriekšējo vienošanos starp valdības partijām, uz balsošanu diemžēl cītīgi tās bīdīja arī pozīcijas deputāti. Noraidītie priekšlikumi paredzēja sadalīt aptuveni 220 miljonus eiro (tikpat, cik liels finansējums paredzēts valsts autoceļiem). M. Kučinskis par deputātu izteiktajiem priekšlikumiem pateicās, solīja tos pārdomāt, bet atzina tos šajā budžetā par nepieņemamiem, jo «tie būtu ar uzviju apēduši visus līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, bet valsts var augt tik strauji, cik strauji augt tai atļauj līdzekļi».
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv